Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 21. septembris

Vārdadiena: Mariss, Matīss, Modris

Cenšoties iegādāties tehniku, krīt krāpnieku ķetnās  (6)

Atslēgvārdi policijas informācija | krāpniecība | tehnika | internets

Ilustratīvs foto
Foto: liepajniekiem.lv

Lauksaimnieki, kuriem ir vajadzība iegādāties tehniku, meklē visdažādākās iespējas, kā pie tās tikt, nepārmaksājot. Protams, izmanto arī globālo tīmekli. Un ir gadījumi, kad iekrīt internetkrāpnieku nagos. Arī mūspuses zemnieki ir cietušo vidū.

“Jau iepriekš ir ziņots par krāpšanas gadījumiem, kad interneta vietnēs tiek izvietoti viltus sludinājumi par traktortehniku un automašīnu tirdzniecību, kā rezultātā tiek apkrāpti pircēji,” atzīst Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Sprudzāne.

“Pēdējo gadu laikā šādas krāpšanas notiek ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs – iedzīvotāji izvēlas iegādāties traktortehniku un automašīnas ārvalstu interneta vietnēs,” viņa klāsta: “Diemžēl lielākoties gadījumu šādi pirkumi liek vilties – no pircējiem tiek izkrāpta nauda vairāku tūkstošu eiro apmērā. Valsts policija aicina rūpīgi izvērtēt ievietotos sludinājumus interneta vietnēs, kā arī neiegādāties preci, kas pirms tam nav redzēta dzīvē.”

Mūspusē – teju 20 cietušie

Laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gada 8.februārim Valsts policijā ir reģistrēti 17 šāda veida krāpšanas gadījumi, kad ārvalstu interneta vietnēs tiek piedāvāts iegādāties lauksaimniecības tehniku un automašīnas par izdevīgu cenu. No reģistrētiem gadījumiem 13 gadījumos tika iegādāta neeksistējoša lauksaimniecības tehnika, bet četros gadījumos – automašīnas.

Krāpnieku dēļ cietuši arī cilvēki mūspusē, pastāstīja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes (RP) priekšnieka palīdze Signe Šteinberga: “VP Kurzemes RP apkalpojamajā teritorijā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 21.februārim kopā reģistrētas 11 krāpšanas saistībā ar traktortehniku un lauksaimniecības tehniku. 2017.gadā – 5 gadījumi, 2018.gadā – 4, 2019.gadā - 2. Visos gadījumos uzsākti kriminālprocesi.”

2017.gada 11.oktobrī VP Kurzemes RP  Kuldīgas iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka 2017.gada 29.septembrī vīrietis samaksājis 8500 eiro par lauksaimneicības tehniku - rulona presi “CLAAS ROLLONT” un disku pļaujmašīnu “KRONE”, taču prece nav piegādāta. Lauksaimniecības tehnika pirkta caur sludinājuma portālu ss.com.

2017.gada 10.augustā VP Kurzemes RP  Saldus iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka 2017.gada 28.jūlijā nenoskaidrota persona, uzdodoties par citu personu un solot pārdot kombainu “JOHN DEERE”, izkrāpa 1000 eiro.

2017.gada 10.augustā VP Kurzemes RP  Liepājas iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka 2017.gada 30.jūnijā Priekules novada Gramzdas pagastā kādā zemnieku saimniecībā konstatēts, ka firma veic krāpnieciskas darbības, piegādājot traktoru ar defektiem un pieprasa nepamatotas naudas summas.

2017.gada 31.martā VP Kurzemes RP  Kuldīgas iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka saņemts iesniegums no cietušā, ka viņam ir izkrāpta nauda 2500 eiro apmērā par kombaina “JOHN DEERE 2054” pārdošanu un nepiegādāšanu.

2017.gada 11.martā uzsākts kriminālprocess par to, ka saņemts iesniegums no cietušā, kurš pārskaitījis rokas naudu 250 eiro par traktora “T25” iegādi, kuru portālā ss.lv pārdevusi persona, kura pa norādīto telefona numuru vairs nav sazvanāma.

2018.gada 8.martā VP Kurzemes RP Kuldīgas iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka cietušais 21.februārī veicis avansa maksājumu 3000 eiro apmērā firmai par traktora iegādi, bet traktors nav piegādāts un nauda nav atgriezta. Nauda tikusi ieskaitīta uz Polijas Republikas konta.

2018.gada februārī VP Kurzemes RP Liepājas iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka 20.februārī Grobiņas pagastā vīrietis pēc sludinājuma sazinājās ar firmu un vienojās par traktora pirkšanu. Cietušais avansā uz firmas kontu pārskaitīja 3750 eiro, bet traktoru nesaņēma. Arī šajā gadījumā nauda tika ieskaitīta uz Polijas Republikas konta.

2018.gada pavasarī VP Kurzemes RP Liepājas iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka 23.janvārī Durbes novada Tadaiķu pagastā persona no kādām mājām pārskaitīja nenoskaidrotai personai 4700 eiro kā pirmo iemaksu sakarā ar traktortehnikas iegādi. Traktortehnika netika piegādāta. Arī šoreiz bauda pārskaitīta uz Polijas Republikas kontu.

2018.gada 4.jūnijā VP Kurzemes RP Kuldīgas iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka 19.aprīlī uzņēmums pārskaitīja 8000 eiro uz kāda uzņēmuma bankas kontu par lauksaimniecības tehnikas - sējmašīnas “Amazone AD303” - iegādi un preci nesaņēma.

Šā gada 28.janvārī VP Kurzemes RP Ventspils iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka vīrietis veicis traktora “VALMET 840” gaitas motora iegādes priekšapmaksu 500 eiro apmērā, bet preci nesaņēma.

2019.gada 10.janvārī VP Kurzemes RP Ventspils iecirknī uzsākts kriminālprocess par to, ka 2018.gada 11.decembrī  zemnieku saimniecība veica apmaksu par traktora iegādi, bet traktortehnika nav piegādāta un ar pārdevēju nav iespējams sazināties.  

Ieskaita naudu ārvalstu “melnajā caurumā”

“Šāda veida krāpšanas lielākoties ir attiecināmas tieši uz lauksaimniecības tehnikas iegādi. Krāpnieki sludinājumu portālos ievieto fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas parasti ir zemāka par tirgus cenu,” stāsta Elīna Sprudzāne.

Sludinājumos var tikt norādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, kā arī banku konti. Preci apskatīt un norēķināties par to saņemšanas brīdī nav iespējams, jo bieži vien tiek norādīts, ka tā atrodas ārzemēs un tiks piegādāta pēc rokasnaudas vai priekšapmaksas saņemšanas.

“Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā,” tā Elīna Sprudzāne: “Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Tiklīdz persona ir veikusi attiecīgo samaksu, komunikācija beidzas un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts.”

“Tāpat ir novērots, ka šādus sludinājumus ievieto arī krāpnieki, kuri uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses,” viņa turpina.

“Lai neuzķertos uz šiem sludinājumiem, potenciālajiem pircējiem nepieciešams kārtīgi pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese,” iesaka policijas pārstāve: “Visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumu, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē, tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu preci.”

Analizējot visus krāpšanas gadījumus, policijā konstatēts, ka pircēji naudas līdzekļus pārskaitīja uz banku kontiem, kas reģistrēti Lielbritānijā, Polijā, Lietuvā, Itālijā, Īrijā un Dānijā.

“Ņemot vērā iepriekš minētos gadījumus, Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neiegādāties preci, kas pirms tam nav redzēta dzīvē. Tāpat arī nevajadzētu veikt avansa maksājums pirms nav pārliecības par konkrētās preces esamību un to, vai tā tik tiešām atrodas pārdevēja īpašumā,” aicina Elīna Sprudzāne.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kriminālziņas, negadījumi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!