Jumts bīstams, daļēji jādemontē

Pēc glābšanas darbiem degušais nams bija klāts biezām lāstekām, bet Uliha iela iepretim bija kalta ledū.

Portāls notikuma vietā nama iedzīvotājus nesastapa, bet Valsts policijas darbiniece lūdza pamest ar lentēm norobežoto teritoriju, jo

ielas posms var būt bīstams cilvēkiem un automašīnām ne tik daudz apledojuma, cik izdegušo un iespējams bīstamo ēkas konstrukciju dēļ.

Liepājas būvvalde degušo ēku ir apsekojusi, Būvinspekcija savukārt gatavo atzinumu par ēkas stāvokli.

Ēka ir privātīpašums, tā pieder pieciem īpašniekiem, ar kuriem par darbiem ir jāvienojas. Tālāk būtu jārisina pagaidu jumta uzsliešana, lai izslēgtu mitruma iekļūšanu dzīvojamās platībās, uzskata D. Jēriņš.

Cietušajiem ir iespēja vērsties pašvaldībā pēc pabalsta, kāds no īpašniekiem savu platību ir apdrošinājis,

un ir jādarbojas arī saziņā ar apdrošinātājiem.

VUGD novērojumi rāda, ka, strauji pazeminoties gaisa temperatūrai, pieaug bojātu apkures iekārtu un dūmvadu, kā arī nepareizas apkures ierīču lietošanas izraisīti ugunsgrēki.

Tie var izcelties ēkas konstrukcijās, kas izvietotas blakus dūmvadam vai apkures iekārtai, tālāk jau liesmām pārņemot ēku jumtus un pārsegumus.

Aukstajā laikā cilvēki intensīvāk un biežāk kurina apkures ierīces, bet tas palielina iespējamību, ka dzirksteles pa mikroplaisām izkļūs ārpus dūmvada un izraisīs postošu ugunsgrēku.

Lai pasargātu savu mājokli no ugunsnelaimes, VUGD aicina iedzīvotājus nepārkurināt apkures ierīces – labāk kurināt biežāk, bet mazāk.

Līdzās tam jāparūpējas, lai dūmvadu un apkures ierīču tuvumā nebūtu novietoti degtspējīgi priekšmeti. Krāsns durtiņām jābūt aizvērtām, un to priekšā nedrīkst uzglabāt malku un iekura materiālu, piekodina VUGD.

Sociālajā dienestā palīdzību nav meklējuši

Liepājas Sociālais dienests apstiprina, ka direktora vietnieks Ainārs Bunka, kurš ir Civilās aizsardzības komisijā, ir informēts par notikušo un zina, ka evakuēti pieci cilvēki, tomēr Sociālajā dienestā pēc palīdzības pagaidām neviens nav vērsies.

“Arī Liepājas nakts patversmē šonakt pēc ugunsgrēka neviens nav meklējis naktsmājas. Patversmē šobrīd ir aizpildītas ap 70 vietas, iespējams uzņemt līdz 100 cilvēkiem, tāpēc brīvas vietas pieejamas.

Tāpat šādās situācijās mums ir iespēja piedāvāt pajumti arī divos krīzes dzīvokļos sociālajās dzīvojamās mājās.

Ziņojumā minēti arī evakuētie mājdzīvnieki. Patvērums mājas mīluļiem gan nav paredzēts patversmes iekšējās kārtības noteikumos, jo dzīvnieki tur nav atļauti. Bet katrs gadījums ir individuāls, un droši vien situāciju ar dzīvniekiem arī būtu iespējams atrisināt, iesaistot pašvaldības dzīvnieku patversmi “Lauvas sirds”,” skaidro Liepājas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.

Ārkārtas situācijās cietušie var saņemt arī pabalstu. To piešķir Sociālo lietu komisija, kura operatīvi apseko dzīvesvietu pēc tam, kad par faktu tiek informēta Sociālā darba daļa un iesaistīti sociālie darbinieki (no pašvaldības, Pašvaldības policijas, cietušajiem vai viņu tuviniekiem).

Vakar pēcpusdienā arī pirmie trīs cietušie vērsušies pēc palīdzības Sociālajā dienestā, lai pieprasītu pabalstu krīzes situācijā.

Informāciju un konsultācijas par iesniedzamajiem dokumentiem var saņemt, zvanot Sociālajam dienestam pa tālruni 63489665.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.