Dāņi dedzina lauku mājas
Pamatīgs tracis izcēlies, kad trešdien Priekules novada Gramzdas pagastā nodegušas “Pļaviņu” mājas.
Uguns dzīvojamai ēkai pielaista ar nolūku, un to izdarījis jaunais zemes īpašnieks – SIA “Artis JP”, kas cieši saistīts ar dāņu lauksaimniekiem. Tagad viņiem būs jāskaidrojas ar likumu sargiem, jo izrādās, ka nedrīkst īpašumu tāpat vien nodedzināt bez saskaņošanas.
Ierasta prakse
Policijas oficiālā informācija rāda, ka 10. februārī, neizpildot likumā noteikto kārtību par īpašuma apsaimniekošanu, patvarīgi nodedzināta neapdzīvota māja “Pļaviņas”. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apstiprina, ka notikusi tīša dedzināšana.
“Tā tas ir,” apliecināja Gramzdas pagasta pārvaldes vadītājs Augstīns Eidejus. Viņš pastāstīja, ka “Pļaviņu” mājas bijušas neapdzīvotas vairākus gadus. Īpašnieks “Pļaviņu” zemi pārdevis Liepājā reģistrētai SIA “Artis JP”, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. “Tā viņi te dara. Brīvu lielo zemju vairs nav, bet, tikko kāds kādu mazumiņu pārdod, tā paplašinās,” skaidroja A. Eidejus. SIA “Artis JP” ir viena no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā ar dāņu kapitālu, un 2008. gadā tas bijis ceturtais lielākais Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņēmējs valstī.
Izrādās, ka ne jau pirmo reizi šis dāņu lauksaimniecības uzņēmums dedzina nost mājas. Tā tam esot ierasta prakse. Nopērkot zemes gabalu ar kādām būvēm, savāc vēl derīgas lietas, bet pārējam – uguni klāt. “Man viņu brigadieris stāstīja, ka reiz viņš devies informēt ugunsdzēsējus Priekulē, ka grasās dedzināt nost māju Kalšos. Bet tie par viņu izņirgājušies. Neesot ņemts par pilnu. Arī Liepājā viņa paziņojums neesot uztverts nopietni. Tāpēc tagad, kad dedzinātas “Pļaviņas”, viņš nekur vairs negājis paziņot. “Ko tad, lai atkal par mani izņirgājas?” viņš atjautāja. Un tas tiešām nebija ugunsgrēks ierastajā nozīmē. Jo māja aizdedzināta, klātesot cilvēkiem un tehnikai,” piekrīt A. Eidejus.
Tomēr viņš atzīst, ka šāda rīcība bija jāsaskaņo. Kaut vai tādēļ, lai ugunsdzēsēji bezjēdzīgi netrauktos uz notikuma vietu. Bez tam mājas nojaukšanai vajadzējis saņemt Būvvaldes atļauju, kas esot samērā vienkārši izdarāms. “Neviena māja, kaut vai grausts, nevar pazust no zemes virsas tāpat vien. Ir jābūt reģistrētam, kas ar to noticis,” norādīja A. Eidejus. Tā kā šīs prasības nav ievērotas, inspektori sastādījuši protokolus, un kaut kāds administratīvs sods SIA “Artis JP” noteikti būšot.
Grib 300 latu par skapi
SIA “Artis JP” pārstāvis Andris Šeflers “Kurzemes Vārdam” pauda izbrīnu, kāpēc sacelts tik liels tracis par neko. Un apgalvoja, ka skandālu ceļot bijusī “Pļaviņu” īpašniece. Arī trešdien tieši viņa saukusi policiju un sūdzējusies, ka dedzinot nost viņas tēva mājas. “Viņa pirms vairākiem gadiem šo zemi pārdeva uzņēmējam Bergmanim un nopelnīja lielu naudu. Ja tēva mājas tik dārgas, tad nevajadzēja to darīt. Pēc tam Bergmanis zemi pārdeva SIA “Artis JP”, un šefs mums liek utilizēt vecos graustus. Mēs tā arī darām – ar buldozeru sagraujam un sadedzinām. Bet vecā saimniece vēl skrien klāt un grib 300 latu par kaut kādu skapi un drēbēm,” situāciju skaidroja A. Šeflers.
Tieši viņš arī bijis tas cilvēks, kurš iepriekš mēģinājis ugunsdzēsējiem paziņot par mājas dedzināšanas plāniem. “Tagad viņi atbrauc un prasa, kāpēc nepaziņoju? Nu, mīļie, cilvēki, vēlreiz gribējāt par mani paņirgāties?” sašutumu pauda A. Šeflers.
Kas attiecas uz saskaņošanu Būvvaldē, A. Šeflers nepiekrīt, ka tāda būtu vajadzīga. “Privātais īpašnieks savā zemē var darīt, ko vēlas. Bez tam tur neko vairāk nebūvēs. Zemi apars un apsēs. No sērijas “Reiz bija mājas”.”
Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”