Aizvadītās nedēļas nogalē Liepājā un novados plosījusies kūlas dedzināšanas sērga – reģistrēti vairāk nekā desmit pērnās zāles dedzināšanas gadījumi, turklāt kūla degusi lielās platībās, portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas.

16.martā ap pulksten 17.30 kūlas ugunsgrēks izcēlies Grobiņas pagasta Dubeņos – degusi pērnā zāle 10 000 kvadrātmetru platībā. Pulksten 17.26 glābēji kārtējo reizi saņēmuši izsaukumu uz Klaipēdas ielas galu, kur svilusi kūla 250 kvadrātmetru platībā. Pirms pulksten 19 ugunsdzēsēji vienlaikus steiguši uz diviem kūlas ugunsgrēkiem. Nīcas pagastā kūla degusi 120 000 kvadrātmetru platībā, savukārt Kārklu ielā, iepretim 9.namam, 1000 kvadrātmetru platībā degušas niedres. Neilgi pēc septiņiem vakarā saņemts kārtējais izsaukums uz kūlas ugunsgrēku – Nīcas pagastā degusi sausā zāle 5000 kvadrātmetru platībā.

Svilināšana turpinājusies arī 17.martā. Pulksten 13.55 glābēji saņēmuši izsaukumu uz Nīcas novada Otaņķu pagastu, kur degusi pērnā zāle 50 000 kvadrātmetru platībā. Aptuveni pēc stundas glābēji saņēmuši ziņu, ka plašs kūlas ugunsgrēks izcēlies Pāvilostas novada Vērgales pagastā – degusi pērnā zāle 30 000 kvadrātmetru platībā.

Ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku šajās dienās izcēlies Karostā un tās tuvumā. Kā portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2.daļas komandieris Māris Narbuts, šajā rajonā vien izcēlušies septiņi kūlas ugunsgrēki. Ģenerāļa Baloža ielā degusi kūla 20 kvadrātmetru platībā. Atmodas bulvārī izcēlušies divi kūlas ugunsgrēki – degusi sausā zāle 600 un 300 kvadrātmetru platībā. O.Kalpaka ielā reģistrēti trīs pērnās zāles degšanas gadījumi, no kuriem nopietnākais bijis 1000 kvadrātmetru platībā. Savukārt Spīdolas ielā nodedzis šķūnis 20 kvadrātmetru platībā, un glābēji pieļauj, ka tas aizdedzies no kūlas ugunsgrēka.

Kūlas dedzināšana ir pretlikumīga, par ko pienākas administratīvais sods, atgādina R.Andrijauskas. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants nosaka, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts 200 līdz 500 latu liels naudas sods vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.

Tāpat kā kūlas dedzināšana, arī kūlas veidošanās veicināšana ir sodāms pasākums. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, zemes īpašnieks saucams pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām — no 500 līdz 2000 latiem.

R.Andrijauskas pastāstīja, ka pēc aizvadītās nedēļas nogales, kad daudz un lielās platībās gan Liepājā, gan novados tika dedzināta sausā zāle, glābēji apkopo informāciju par kūlas ugunsgrēkiem un to nosūtīs Lauku atbalsta dienestam, lai īpašnieki, kuri nav parūpējušies par to, lai tiktu novērsta kūlas degšanas iespēja viņu īpašumos, tiktu saukti pie atbildības.

Portāls jau informēja, ka ugunsdzēsēju apkopotā statistika rāda, ka Liepājā un apkārtnē 2009.gadā reģistrēti 156 kūlas ugunsgrēki, 2010.gadā – 126, 2011.gadā – 103, bet 2012.gadā 122 kūlas degšanas gadījumi. Rekordi kūlas degšanā mūspusē uzstādīti 2010.un 2011.gadā, kad pirmie kūlas ugunsgrēki izcēlušies jau janvārī. Ugunsdzēsēji pēc pieredzes zina stāstīt, ka visbiežāk kūlas ugunsgrēki izceļas Karostā.

Tāpat jau informējām, ka kopš šā gada 1.janvāra Pašvaldības policijā neviens protokols par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos vēl nav noformēts. Pagājušajā gadā par šo pārkāpumu noformēti 49 protokoli.