Pēc aptuveni gadu ilgas tiesāšanās starp Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu un Aizputes autonomo luterāņu draudzi par nekustamo īpašuma pārņemšanu Kurzemes rajona tiesa vakar lēma, ka LELB prasība ir noraidāma.

Jau rakstījām, ka LELB 2016. gadā nogalē tiesā iesniedza prasību pret Aizputes autonomo evaņģēliski luterisko draudzi par tiesībām uz tās īpašumu – Sv. Jāņa baznīcu Aizputē un mācītājmāju Lažas pagastā. Pagājušovasar lietā kā trešā persona ar patstāvīgu prasījumu pret autonomo draudzi un Aizputes novada domi pievienojās trešā persona – 2015. gadā reģistrētā Aizputes evaņģēliski luteriskā draudze, kas ietilpst LELB sastāvā. Taču arī tās prasību par īpašumtiesību pārmantošanas fakta konstatēšanu un īpašumtiesību atzīšanu uz Sv. Jāņa baznīcu un mācītājmāju tiesa noraidīja.

Uzzinot tiesas lēmumu, autonomās draudzes mācītājs Varis Bitenieks neslēpa atvieglojumu. “Kurzemes Vārdam” viņš pauda, ka draudzes locekļi par lietas iznākumu bija ļoti uztraukušies. “Bet ir kāds labs citāts, kas faktiski raksturo mūsu šā brīva funkciju draudzē. Jānis Pakāpnieks saka: “Es redzēju prasmīgu ārstu, kas pārdūra iedomīgā sirdi ar negoda nazi, iztecinādams no tās ārā smirdīgās strutas”. LELB nav slikti cilvēki, LELB nav slikta baznīca, neviens no mums nav slikts. Jautājums ir: kā šajā konfliktā abām pusēm panākt pretī. Mēs piecas reizes esam prasījuši mediāciju – caur tiesu, advokātu, draudzēm. Bet viņi [LELB] konsekventi saka – uzvarētājs ņem visu. Kas mums atliek? Mums ir divi varianti – vai nu mēs visu atdodam, vai arī cīnāmies. Un kaut kur šis jautājums ir arī par reliģisko brīvību Latvijā”.

Visticamāk gan, ka abu pušu cīņa vēl nav galā. LELB pārstāvis jurists Juris Narkēvičs pauda, ka baznīca tiesas spriedumu noteikti pārsūdzēs. To var izdarīt 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā.

1991. gadā Aizputes luterāņu draudzes mācītājs Sigurds Sproģis izstājās no LELB, draudze kļuva autonoma. 2016. gadā Aizputes autonomā draudze uzņemta Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ārpus Latvijas jeb LELBĀL.