Jaunākie dati liecina, ka traģisku negadījumu skaits, ko izraisījuši reibumā braucoši vadītāji, turpina samazināties. Ievainoto skaits 2010. gadā šādos negadījumos samazinājies par 16%, bet bojā gājušo skaits – pat par 47% salīdzinājumā ar 2009. gadu.

Tiek uzskatīts, ka pēdējos gados palielinātie soda mēri ir viens no iemesliem šādam uzlabojumam. Šobrīd iespējamie soda mēri, ko var saņemt reibumā braucošs šoferis, ir dažādi atkarībā no reibuma pakāpes un izdarītā pārkāpuma smaguma, tomēr jāņem vērā, ka visos gadījumos tiek piemērots naudas sods, 8 pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī uz laiku atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Ja šofera asinīs konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1 promili, papildus tiek piemērots administratīvais arests un atņemtas vadīšanas tiesības no viena līdz diviem gadiem. Tā kā šāds transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par īpaši bīstamu satiksmes drošībai, tam pēc soda termiņa beigām vadīšanas tiesības ir jāiegūst vēlreiz nokārtojot teorētisko un vadīšanas eksāmenu. Savukārt, lai iegūtu pielaidi eksāmenu kārtošanai, nepieciešama medicīniskā izziņa, kuras iegūšanā dzērājšoferi tiek vērtēti stingrāk nekā pārējie. Tomēr tiek plānots, ka medicīniskās pārbaudes varētu kļūt pat vēl stingrākas, piemēram, iekļaujot arī psihologa un citu speciālistu apmeklējumus, lai maksimāli samazinātu risku, kas saistīts ar atkārtotu sēšanos pie stūres reibumā.

Tieši atkārtota vadītāja kvalifikācijas iegūšana raisījusi diskusiju sabiedrībā, kas novedusi pat līdz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikumam Satversmes tiesā par vadītāju kvalifikācijas noteikumu neatbilstību Satversmei. Janvāra vidū Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, ka transportlīdzekļa vadītājs, kas veicis tādu pārkāpumu, par kuru piemēro vadīšanas tiesību atņemšanu, nevar tikt uzskatīts par kvalificētu transportlīdzekļu vadītāju. Bez tam atbilstoši Eiropas Savienības Direktīvas 91/439/EEK, Ceļu satiksmes likuma un pašas Satversmes mērķiem un būtībai, transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana paredzēta tālab, lai sasniegtu Satversmes 116. pantā noteikto leģitīmo mērķi – sabiedrības drošību. Papildus Satversmes tiesa norādījusi – ar likumdevēja pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķi.

Sasniegtie rezultāti satiksmes drošības jomā apstiprina to, ka tiek veiktas pareizās darbības, lai situāciju uzlabotu. Tie ir ne tikai bargi sodi, bet arī satiksmes dalībnieku kontrole un izglītošana. Paredzams, ka sodi dzērājšoferiem ar laiku varētu kļūt tikai bargāki, galvenokārt to rīcības traģisko seku dēļ. Pasaulē jau šobrīd ir daudz piemēru, ka uzskatāmi palīdz cīnīties ar šo problēmu. Piemēram, daudzās valstīs pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs ir 0.2 promiles vai pat 0 promiles. Tāpat vadītājiem bieži ir jāiziet viss apmācības process pirms vadīšanas tiesību atkārtotas iegūšanas no pašas pirmās apmācību stundas autoskolā. Satiksmes drošībai un statistikai noteikti tiks rūpīgi sekots līdzi, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt vajadzīgos papildus pasākumus tās uzlabošanai.

Arnis Jekste,
VAS ”Ceļu satiksmes drošības direkcija”
Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks