VUGD, atzīmējot 4.oktobri – dzīvnieku aizsardzības dienu,
aicina rūpēties par dzīvniekiem tā, lai pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama
glābēju palīdzība, portālam vēstīja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību
nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Viņa stāsta, ka šogad ugunsdzēsēji veikuši 4720  glābšanas darbus, tajā skaitā 643 gadījumos
bija nepieciešams palīdzēt dzīvniekiem. Kā liecina statistika, bezpalīdzīgā
situācijā biežāk nonāk pilsētās esošie dzīvnieki – Rīgā palīdzība sniegta 256
gadījumos, citās pilsētās 156 reizes, bet novados glābēji steigušies palīgā
dzīvniekiem 231 gadījumā.

”Nereti ir jautājumi, kādēļ vienā gadījumā, kur nepieciešama
palīdzība dzīvniekam, izbrauc nekavējoties, bet citreiz nē. Ugunsdzēsēji
glābēji cenšas palīdzēt gadījumos, ja dzīvnieks netiek ārā no ēkas, telpas,
bedres, notikuma vietas un tiek apdraudēta viņa dzīvība. Ja dzīvnieks ir
bezpalīdzīgs, slims, tad viņam palīdzēt var tikai veterinārārsts. Bieži
situācijas arī tiek pārprastas. Rudeņos, kad sāk aizsalt ūdenskrātuves,
cilvēki, ieraugot mazkustīgos gulbjus, secina, ka viņi ir iesaluši un
nepieciešama glābēju palīdzība. Grūti pārliecināt, ka šajos laika apstākļos
tāda ir putnu uzvedība – viņi nekustīgi var atrasties vienā vietā stundām ilgi.
Parasti cilvēkam tuvojoties putniem, tie paceļas spārnos un pārlido uz citu
vietu,” skaidro VUGD pārstāve.

Diemžēl nereti glābēju palīdzība nepieciešama tieši tādēļ,
ka cilvēki nepieskata savus aprūpējamos: ”Piemēram, tiek saņemta informācija,
ka kaķim iesprūdusi galva konservu kārbā un nevar no tās atbrīvot. Saimniece
pati bija uzjautrinājusies kā minka nopūlas, lai tiktu pie kāruma, bet, kad
kaķis vairs nevarēja no konservu kārbas atbrīvoties un panikā ar kārbu galvā skraidīja
pa māju, tad saprata, ka situācija jau ir nopietna un jālūdz palīdzība.”

Ja tiek saņemta informācija, ka ventilācijas šahtā ir
iekritis putns vai kaķis, glābēji izbrauc uz notikuma vietu un dzīvnieks
veiksmīgi tiek atbrīvots. Taču ugunsdzēsējiem nākas sastapties arī ar
gadījumiem, ka cilvēks, kurš pats saucis pēc palīdzības, kategoriski iebilst,
ka ventilācijas šahtā tiek uzlauzts caurums, tātad tā kaut kādā veidā bojāta. ”Protams,
ka šajos gadījumos palīdzēt nav iespējams,” uzsver I.Vetere.

Glābēju apkopotā informācija vēsta, ka visbiežāk nākas glābt
kaķus, kuri mēdz uzrāpties kokā tik augstu, ka paši vairs netiek lejā, ielīst
caurulēs, iekrist ventilācijas šahtās. Otrā vietā ir putni. Piemēram, zīriņi
vai kaijas ielido namu iekšpagalmos un nevar vairs izlidot ārā, ielido
ventilācijas šahtās. Bijuši arī gadījumi, kad ūdens putni sapinas zvejnieku
tīklos vai ierij makšķerauklas āķi. Trešais populārākais dzīvnieks ir suns.
Visbiežāk ir gadījumi, kad suns iekritis kanalizācijas akā un netiek ārā. 

Lauku rajonos glābējiem nācies sniegt palīdzību arī lielākiem
dzīvniekiem – zirgiem un govīm, kuri var iekrist grāvī, iestigt purvainās vai
dubļainās vietās. Savukārt pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ieklīdušie meža
dzīvnieki, sākot no aļņiem un beidzot ar čūskām.