Tiesas sēdei, kas notika šās nedēļas sākumā, patiesībā vajadzēja būt jau 30. augustā. Toreiz sēde gan iesākās, taču jau pašā sākumā to pārtrauca, jo par svešas maksājumu kartes atkārtotu nozagšanu apsūdzētā Žanna Pankratova uz lietas izskatīšanu bija ieradusies stipri iereibusi.

Šoreiz viņa bija skaidrā, un tiesa varēja sākties. Tās pavērsiens uz mirkli samulsināja gan prokurori, gan arī tiesnesi.

Notikumi, pēc kuriem Ž. Pankratova nonākusi uz apsūdzēto sola, norisinājušies šā gada 27.un 28. jūlijā. Abas reizes, būdama iereibusi, viņa cietušajam – diža auguma sirmam vīram vārdā Vladimirs – nozagusi kredītkarti, no kuras izņēmusi 203 latus.

Kad tiesnese vērsās pie cietušā, pārjautājot, vai viņš savu iepriekšējo materiālo zaudējumu kompensācijas prasību par 203 latiem uztur spēkā. “Zināt, es viņai piedodu!” skan atbilde.

Tomēr Vladimira atteikšanās no materiālo zaudējumu kompensācijas neatbrīvo Žannu no kriminālatbildības par nodarīto, kas Krimināllikumā kvalificēts kā sevišķi smags noziegums. Taču apsūdzētā savu vainu atzīst un piekrīt, ka lietu skata bez pierādījumu pārbaudes.

Prokurore, debatēs izklāstot visus atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, lūdz tiesu Žannu sodīt ar piecu gadu ilgu nosacītu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Tādu sodu tiesa arī piespriež.  

Jau pēc tiesas sēdes, uz jautājumu, kāpēc bijis tik mīkstsirdīgs un kāpēc vairs nevēlas atgūt zaudēto naudu, Vladimirs noslēpumaini smaida un atmet ar roku: kāda tam vairs nozīme?

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. septembra numurā.
 #kvards-20110908-05#