Likumsargi zina – ārkārtīgi reti ir gadījumi, kad cilvēks zog, trūkuma spiests. Zagšana ir profesija vai dzīvesveids, un rūdītus garnadžus labot nespējot ne aizturēšana, ne laiks aiz restēm. Atliek vecā, labā gudrība – sargi sevi pats.

Reiz te visādi staigāja

Zādzības iet uz augšu, atzīst Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, gadījumu kopumā ir vairāk, taču dažās pozīcijās zādzību palicis mazāk.

“Ikdienā strādājot, liekas, ka ļoti daudz ir zādzību no tirdzniecības objektiem, bet, skatoties, cik bija reģistrēts šogad un cik pērn, pagājušajā gadā ir bijis vairāk.

Pieaugums ir zādzībām no mājokļiem, neliels pieaugums zādzībām no transportlīdzekļiem, krietni vairāk ir arī velosipēdu zādzību,”

viņš stāsta.

Šogad 339 reizes apzagti mājokļi, bet no veikaliem zagts 511 reizes, un tas tomēr ir lielākais apjoms, kas ietekmē zādzību kopējo skaitu.

Veikalos esot problēma ar apsargiem. “Kur to nav, tur arī regulāri notiek zādzības. Veikalu vadība pasaka, ka algot apsargus neatmaksājas. Toties sūta policijai desmitiem iesniegumu par zādzībām. Iezīmējas vieni un tie paši veikali, kas no notikušā nekā nemācās,” uzsver iecirkņa priekšnieks.

Neoficiāli dzirdēts, ka zagļiem, tostarp visai solīdām kundzēm, tīra sporta pēc tīk apmeklēt Tirgoņu ielas veikalus, jo mazajiem veikalniekiem dārgi algot apsargu, tāpat pie mantām nav “pīkstuļu”.

Kad iegriezāmies gājēju ielas tirdzniecības vietās, apstiprinājums tam nerodas. Veikalnieki gan nenosauc uzvārdu un lūdz neminēt veikalu vārdā – negribot lieku publicitāti.

Inga strādā par pārdevēju jau četrus gadus, bet pa šo laiku nekas neesot nozagts. “Veikals nav liels un ir pārskatāms,” viņa saka. Naktīs tirdzniecības vietā ir ieslēgta signalizācija.

“Esmu priekšniece un ieinteresēta persona, tāpēc pati arī skatos,” stāsta Indra.

Kad veikalā ir klienti, viņa ceļas kājās un pārrauga veikalu, kurā strādā astoņus gadus. Pavisam nesen sākusi izlikt uz ielas apģērbtu manekenu, bet mantas esot piesietas. Iepriekš darbs bijis krietni lielākā veikalā.

“Tur narkomāni nāca iekšā, un tas ir kaut kas cits nekā zagļi. Viņi jau tāpat grib nozagt, taču brutāli paņem un iet prom,”

stāsta veikalniece. 

Agrāk Tirgoņu ielā bijis bailīgi blakus esošā lombarda dēļ. “Tas jau nav domāts cilvēkiem, kuriem ir līdzekļi, bet tiem, kam spiedīgi. Tad te visādi staigāja,” viņa atklāj.

Indra pauž, ka gājēju ielā zagļi neesot manīti: “Ja te zagtu, kāds pateiktu, jo mēs šeit cits citu pazīstam un runājam. Zagļi noteikti vairāk staigā pa pārtikas veikaliem. Baidīt arī neviens nenāk – nesaka, lai atdod kasi vai naudu.”

Uz veikalu kā uz savu ledusskapi

Veikalu zādzībās figurē vienas un tās pašas personas, pastāsta I. Ukstiņš. Katram no šiem garnadžiem kontā ir vairākas epizodes, arī tāpēc zādzību skaits ir tik liels.

“Kad tiesa piespriež brīvības atņemšanu, tad zādzību skaits var samazināties. Kad tiek uz brīvām kājām, tad savu iesākto turpina darīt. Jo citu neko viņi nemāk.

Iet uz veikalu tā kā uz savu ledusskapi. Cits zog savam vēderam – ēšanai, dzeršanai, alkohola lietošanai, cits arī zog tirgošanai,”

viņš atzīmē.

Iepriekšējos gadus pastāvīgas problēmas bijušas kādam lielas ķēdes veikalam Liepājā, kur nebija apsardzes. Garnadži turp devās pēc elektroprecēm un vienā reizē nesa laukā mantas vairāku simtu eiro vērtībā.

Šo izmanīgo ļaužu grupas pašlaik atrodas ieslodzījuma vietā, tāpēc šāda veida zādzības ir mazinājušās.

Lielākoties zagļi siro pārtikas veikalos un pārsvarā cenšas iznest laukā alkoholu, kas ir bezpajumtnieku galvenā interese.

Pirms kāda laika vienu no pārtikas lielveikaliem centra tuvumā bija apsēduši nepilngadīgie.

“Viņi bija uzķēruši to, ka veikalā nav apsarga, un gāja kā uz kārumu atvilktni, ņēma visu, kas ienāk prātā, – enerģijas dzērienus, šokolādes.

Bija reģistrētas vairāk nekā 50 zādzības, ko šie nepilngadīgie pastrādājuši,”

norāda policijas pārstāvis.

Kāpēc tiesa un cietums neko nemaina un neliek mest pie malas riskanto rūpalu?

“Es domāju, ka tas ir dzīvesveids. Cilvēks negrib meklēt citas iespējas. Lielākajai daļai veikalu zagļu ir problēmas ar alkohola lietošanu, viņi ir dzērāji un zog dzeršanai. Cilvēku aiztur, bet viņš saka: “Es zagu, zogu un zagšu!” Nekas viņu neizmācīs. Ko rūdītie zagļi darīja līdz šim, to turpinās darīt,” vērtē I. Ukstiņš.

Pagājušajā gadā šajā laika periodā bija reģistrētas 13 zādzības no mājokļiem, šogad – jau 35.

Bijuši gadījumi, kad pazudušas vērtslietas un nauda. Ir aizdomas, ka dzīvoklis ticis atmūķēts, darbojies profesionālis, kurš māk atslēgt un aizslēgt, jo ielaušanās pēdu nav. Pazūd elektroinstrumenti no pagrabiem un būvobjektiem. Šādas lietas pārsvarā zog pārdošanai.

Policijas darbinieki šad tad uzgājuši, ka mantas mēģina pārdot feisbukā un ss.com, tad arī pēc šīm pēdām var atrast zagli.

Transportlīdzekļu apzagšana joprojām ir cieņā.

“Ir gadījumi, kad automašīnām izsisti logi, bet biežāk zagļi iet un rausta durvju rokturus. Ja mašīna vaļā un tajā kaut kas vērtīgs ir, tad paņem,”

stāsta I. Ukstiņš.

Meža izstrādātājiem no transportlīdzekļiem nozagti zāģi un trimeri, celtniecības darbiniekiem – darbarīki, kas salikti autobusā, nevis novietoti drošā vietā. Uzlauzti arī celtniecības vagoniņi pie būvobjektiem un iznesti instrumenti.

Daļa garnadžu ir noķerti un nozagtie instrumenti atgūti.

Kabatzagļu arods izsīcis

Vasarā Liepājā notiek daudz svētku, kad cilvēki piemirst par piesardzību. Kabatzagļu arods esot izsīcis, jo beidzamajos gados šāds zādzību veids vispār nav iezīmējies.

“Nevaru apgalvot, ka kabatzagļu nemaz nav, bet policijā iesniegumi par tādām zādzībām neienāk. Sezonas laikā vairāk zādzību ir pludmalē.

Cilvēks viens nāk peldēties, atstāj mantas bez pieskatīšanas, ieiet jūrā un pa to laiku tiek apzagts,”

stāsta Liepājas iecirkņa priekšnieks.

Šādi gadījumi ir regulāri, taču lietām neesot perspektīvas, jo aculiecinieku nav, bet videonovērošana pludmalē ir tikai glābšanas stacijā.

Liepājniece Inga uz darbu centrā brauc ar velosipēdu un no rīta vispirms dodas nopeldēties jūrā. Tā kā kompānijas nav, kas var uz maiņām pieskatīt, visas mantas viņa ievieto slēdzamā skapītī Jūrmalas parkā.

“Skapīši ir Tīklu tornī, domāti tā apmeklētājiem, bet tiem brīvi var piekļūt visu diennakti. Ieliek eiro un aizslēdz ar atslēdziņu, pēc tam atver un paņem savu eiro,” viņa pastāsta.

Inga uzskata, ka mantu glabātuves vajadzētu pie katras izejas uz pludmali.

Komunālā pārvalde Centrālajā glābšanas stacijā nodrošina mantu glabāšanu, stāsta tās pārstāvis Aigars Štāls.

“Pie stacijas ēkas jūras pusē ir uzstādīti vairāk nekā 20 mantu skapīši. Atslēdziņa jājautā glābējiem, kas atrodas dežūrā. Mantu glabāšana – bez maksas,” viņš norāda.

Skapīši esot pieprasīti, taču rindu uz tiem neesot.

Sezonālas ir arī velosipēdu zādzības, kuru skaits strauji pieaug pavasarī. “Lielā daļā gadījumu vērojama pašu cietušo nevērība, atstājot divriteņus nepieslēgtus pie mājas vai kāpņu telpā.

Ir jāpadomā par sava īpašuma drošību, maksimāli jāapgrūtina zaglim dzīve.

Ja arī viņš gājis ar nodomu kaut ko nozagt, lai tas būtu grūtāk izdarāms. Tāpat cilvēki joprojām mašīnās atstāj mantas redzamā vietā,” atzīmē I. Ukstiņš.

Arī Liepājas pašvaldības policijai palaikam ziņo par zādzībām, taču šajā jautājumā kompetence ir Valsts policijai, tāpēc informāciju kārtībsargi nodod tai, stāsta pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne.

“Nereti saņemam informāciju par nozagtiem vai pazudušiem velosipēdiem. Tas, ko varam darīt šādos gadījumos, ir patruļu laikā pievērst uzmanību tiem velosipēdiem, kas ir līdzīgi pazudušā braucamrīka vizuālajam aprakstam,” viņa stāsta.

Masu pasākumos apmeklētāji bieži vēršoties pie pašvaldības policistiem par nozagtām lietām, taču bieži vien izrādās, ka manta ir nevis nozagta, bet gan nozaudēta.

Videokameras – neaizstājamas

Zagtos instrumentus, arī velosipēdus, noziedznieki cenšas pārdot internetā. Kā, ieraugot izdevīgu piedāvājumu, nenopirkt zagtas lietas?

No pārdevēja vajag prasīt mantas iegādes dokumentus, atbild I. Ukstiņš.

“Uz policiju zvanīt nebūtu prātīgi, jo likumsargi nevar minūtes laikā pateikt, vai kāda lieta ir vai nav zagta. Jāveic komplicētas pārbaudes, lai noskaidrotu, vai prece ir kādos reģistros. Tai arī jābūt pazīmēm vai numuram. Ja tie būs mainīti, tas vēl apgrūtina noskaidrošanu.”

Veikalu videokameras un pilsētas videonovērošana ļoti labi palīdz atrast zagļus.

“Ar nepacietību gaidām, kad atkal būs kādi lielie ielu pārbūves projekti, un tad arī uzstādīs videonovērošanu “Laumas” rajonā. Šobrīd Ziemeļu priekšpilsētā, Karostā un Tosmarē kameru gandrīz nav. Ja teritorijas nav nosegtas, ļoti grūti strādāt un atrast vainīgo.

Kameras ir primārais, ar ko sākam šķetināt jebkuru noziegumu, tas ir ļoti liels atspaids policijas darbā,”

norāda I. Ukstiņš.

“Apsekojot notikuma vietu, konstatē, vai apkārtnē ir videonovērošanas kameras. Ja tās ir privātas, sazināmies ar īpašniekiem un mēģinām iegūt videoierakstus un saprast kādas pazīmes, varbūt var arī atpazīt personas.

Vecliepājas pusē videonovērošana ir blīva, bet Jaunliepājas pusē ir diezgan bēdīgi. Gaidām Oskara Kalpaka ielas pārbūvi, pēc tās videonovērošana būs visā ielas garumā. Vēlāk plānota arī Krūmu ielas pārbūve, kas nākotnē varētu ievērojami atvieglot policijas darbu.”

Rajonos, kur nav videokameru, tomēr neesot izteikti vairāk zādzību no mājokļiem un mašīnām.

“Karosta un Tosmare kādreiz likās pilnīgi krimināli rajoni, bet šobrīd ne ar ko neizceļas un noziedzīgu nodarījumu nav vairāk kā citur,” saka Liepājas iecirkņa priekšnieks.

Ja uzveic atkarību, cilvēks var mainīties

Gints Kapenieks, krīzes psihologs

Savā darbā esmu saskāries ar to, ka zagļiem, kas zog sadzīves līmenī, – veikalos, pievāc divriteņus un ņem visu, kas nav piesiets, tam apakšā ir atkarības: alkohols vai arī kaut kas smagāks.

Lai varētu piepildīt savas vēlmes un sasniegt izmainīto apziņas stāvokli, visi ceļi ir labi.

Cilvēki ar atkarībām jau nevienā darbavietā nevar noturēties un nestrādā. Kas cits atliek, lai dabūtu pudeli vai devu, tikai iet un mēģināt kaut ko nozagt.

Ja cilvēks uzveic atkarību, tad viņš var mainīties. Negribētu teikt, ka vajag viņu norakstīt. Ir gadījumi, kad nokrīt līdz bedres apakšai un tad ceļas ārā.

Ja atkarības vairāk nav, sāk strādāt, tad zagšana nav aktuāla.

Nopietnākas zādzības jau veic profesionāļi ar pavisam citu motivāciju. Tā saistīta ar cietuma subkultūru. Kādreiz bija un varbūt tagad arī cietumā ir zagļu kasta, kuras nodarbošanās ir priviliģēta.

Cik esmu lasījis un dzīvē saskāries, zagšana cietuma subkultūrā ir prestižs stāvoklis, bet nolaisties līdz darbam ir nepieņemami.

Runājot par nepilngadīgajiem, zagšanas iemesls var būt adrenalīns, izjūtas, kas rodas, kad izdodas kaut ko nozagt.

Apbalvojums ir salīdzinoši liels. Ja kabatas naudā vecāki iedod trīs vai piecus eiro, tad veikalā var izcelt daudz vairāk. Pusaudžiem tas ir azarts. Tiem, kas jau iegājuši azartā, svarīgi ir palielīties citiem – re, kā es zogu!

Ja bērni sāk zagt veikalos, vajadzīga sodu sistēma. Parasti tā arī ir – ja saņem sodu un pie atbildības tiek saukti vecāki, tad bieži vien vairs tā nedara, jo apzinās sekas, kādas var būt.

Uzziņai

Kā pasargāt mājokli

– Uzstādiet signalizāciju un kvalitatīvas ārdurvis.

– Neatstājiet naktī slēdzenē atslēgu. Tās galiņš no durvju otras puses ir samērā viegli satverams un apgriežams. Mājokli vislabāk pasargās iekšējais durvju aizbīdnis vai drošības ķēde.

– Neatstājiet vērtīgas mantas priekšnamā. Daudzdzīvokļu namos nereti uzdarbojas tā saucamie “priekšnamnieki”. Viņu stilā ir klusi atmūķēt ārdurvis, paķert pirmās pie rokas pagadījušās mantas un ātri nozust.

– Ja dodaties atvaļinājumā vai izbraucat kaut vai uz pāris dienām, palūdziet kaimiņus pieskatīt dzīvokli un izņemt sūtījumus no pastkastītes. Pilna pastkastīte ir pirmais signāls, ka dzīvoklī kādu laiku neviens neuzturas.

– Neplātieties ar ceļojumu plāniem sociālajos tīklos. Tas kalpos kā signāls zagļiem, ka mājoklis būs tukšs. Jo tālāks un eksotiskāks ceļojuma galamērķis, jo zagļiem būs lielāka pārliecība, ka dzīvoklī tiešām ir ko ņemt.

Kur noteikti neglabāt naudu un vērtslietas

– Vissliktākā vieta naudas slēpšanai ir zem gultas matrača.

– Naudu un vērtslietas zagļi meklē arī drēbju skapja plauktos un tajā iekārto apģērbu kabatās.

– Lielas naudas zīmes cilvēki nereti slēpj starp grāmatu lappusēm, tādēļ zagļi nekavēsies “pārpurināt” visu grāmatu plauktu.

– Iecienīta vieta vērtīgu lietu noglabāšanai ir netīrās veļas grozs.

– Naudu nav vēlams glabāt arī zem vannas. Pat ja jūsu dzīvokli neapmeklēs zagļi, vannas istabas grīda var gluži vienkārši applūst.

– Dārglietu slēpšana ledusskapī nav laba doma. Bijuši gadījumi, kad zagļi gribējuši aiznest desu, bet atraduši zeltlietas.

– Arī mikroviļņu krāsns nav droša slēptuve. Zagļi var aiznest šo ierīci kopā ar visu nebaltām dienām noglabāto krājumu.

– Naudu vislabāk glabājiet bankā, savukārt vērtslietām īstā vieta būs kvalitatīvs, pie nesošās sienas vai grīdas pieskrūvēts seifs.

Avots: Latvijas senioru kopienu apvienība

Es domāju tā: Vai esat apzagta(-s)?

Solveiga – optiste:

– Nē, tādas pieredzes man nav. Arī tuvāko lokā nevienu apzagto nezinu. Jātur acis vaļā un maks ciet. Katram cilvēkam savs dzīvesveids, savi ieradumi, kas var veicināt situāciju, kad svešam rodas kārdinājums apzagt. Piemēram, aizbrauc ceļojumā uz ārzemēm un sociālajos tīklos ziņo par katru savu soli, kur atrodas. 

Františka Šakirova – pensijā:

– Neviens un nekad. Man vienkārši no bērnības, no vecākiem ir laba audzināšana. Izaugu lielā ģimenē, kurā cits par citu rūpējās. Gājām baznīcā. Ar visiem esmu labi satikusi, un neviens nav gribējis mani apzagt. Cilvēkam nevajag būt sliktam pret citiem, tad arī pret tevi labi izturēsies.

Verners Kalnītis – liepājnieks:

– Tā tiešā veidā ne, bet nu jau pirms daudziem gadiem sanāca ciest no kaut kādas piramīdas naudas izspiedējiem. Bija biedrība, un tajā vīrietis uzvārdā Rubīns, kurš mūs apstrādāja. Iedevām naudu, un sākumā bija lieli procenti, bet ātri vien viss beidzās ar lieliem zaudējumiem. Ļoti jāskatās, kam cilvēks uztic savu naudu.

Vera Šilova – strādā:

– Nē. Es tāpat kā daudzi citi sevi sargāju un cenšos nenokļūt bīstamās situācijās. Patiesībā jau pie mums nav tik izteikta kriminogēnā situācija, ka visu laiku būtu jābaidās no apzagšanas. Mēs te, Latvijā, dzīvojam un cits pret citu izturamies diezgan civilizēti. Un man tas patīk.

Anna Ozola – pensionāre:

– Man nav tādas pieredzes, jo es esmu uzmanīga un kontrolēju situāciju.  Piemēram, vēroju, kādi cilvēki man apkārt, kā viņi izturas. Kontrolēju somu un visu, kas tajā atrodas. Ja rodas aizdomīga situācija, tad vēl vairāk pastiprinu savu kontroli. Tagad ļoti jāuzmanās no krāpnieku zvaniem. Man vairākkārt zvanīja un Latvijas Bankas vārdā runāja krievu valodā. Nometu klausuli.