Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde ir
noraidījusi “Liepājas metalurgs” (LM) lielākā akcionāra Sergeja
Zaharjina lūgumu sākt kriminālprocesu pret citu lielo šī uzņēmuma akcionāru
Kirovu Lipmanu, raksta portāls “pietiek.com”.

Zaharjina iesnieguma pamatā bija Lipmana pret viņu tiesā
celtā prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz 1 950 550 LM akcijām un to
atdošanu, ko par pamatotu atzinusi pirmās instances tiesa. Prasības pieteikumā
Lipmans bija norādījis, ka 2003.gadā kļuvis par 4 950 553 uzņēmuma LM akciju
īpašnieku, bet 2003.gada 24.septembrī 1 950 550 akcijas uz uzticības darījuma
pamata uz laiku nodevis Zaharjinam, kurš tās tā arī neesot atdevis.

“Prasības pieteikumā Lipmans norāda, ka fiduciārais
(uzticības) darījums esot ticis noslēgts uz mutvārdu vienošanās pamata un ka
atbilstoši vienošanās Lipmans neesot nodevis šīs akcijas īpašumā, tādēļ līdz
pat šim brīdim ir šo 1 950 550 akciju īpašnieks. Kā izriet no Lipmana iesniegtā
prasības pieteikuma, tad 1 950 550 akciju vērtība ir vismaz 1 950 550 latu
apmērā,” norādīts Zaharjina iesniegumā. Taču savā amatpersonas deklarācijā
par 2003.gadu Lipmans nav norādījis ne to, ka viņam būtu piederējušas 4 950 553
LM akcijas, ne to, ka viņš būtu slēdzis darījumus par 1 950 550 akcijām.

“Saskaņā ar publiski pieejamo Lipmana valsts
amatpersonas kārtējo deklarāciju par 2003.gadu ir norādīts, ka Lipmanam pieder
tikai 3 000 095 LM akcijas. Minētajā deklarācijā nav norādīti jebkādi darījumi,
kuru summa būtu 1 950 550 latu apmērā vai darījumi ar LM emitētajām 1 950 550
akcijām,” iesniegumā norādījis Zaharjins. No tā savukārt esot izdarāmi
divi dažādi secinājumi: vai nu Lipmans pretlikumīgi nav norādījis savā
deklarācijā informāciju par darījuma veikšanu 1,95 miljonu latu apmērā un to,
ka viņam piederējušas 1 950 550 LM akcijas, vai arī šāds darījums nemaz nav
pastāvējis un Lipmanam nemaz nav piederējušas 1 950 550 uzņēmuma akcijas.

Tāpat Zaharjina iesniegumā bija norādīts uz to, ka no
2007.gada Lipmans ir uzrādījis viņa īpašumā esošo akciju pieaugumu, “pie
kam ir pamanāms, ka šis pieaugums katru gadu līdz 2011.gadam ir bijis tāds, kas
prasīja šo akciju iegādes darījumus deklarēt valsts amatpersonas deklarācijas
ailē – darījumi virs 20 minimālajām mēnešalgām”.

“Saskaņā ar jauno Krimināllikuma (KL) redakciju,
atbildība par KL 219.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir
paredzēta tāda, kas ļauj to kvalificēt kā kriminālpārkāpumu (saskaņā ar KL
7.panta otro daļu). Saskaņā ar KL 56.panta pirmās daļas 2.punktu noilgums par
kriminālpārkāpumu iestājas divu gadu laikā no kriminālpārkāpuma izdarīšanas
dienas. Līdz ar to krimināltiesiskā aspektā vērtējamas būtu Lipmana iesniegtās
valsts amatpersonas deklarācijas no 2011.gada, jo deklarācijas valsts
amatpersonām ir jāaizpilda līdz tekošā gada 1.aprīlim un tiesu judikatūrā ir
nostiprinājusies atziņa, ka atbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiska
satura deklarācijā iestājas artās iesniegšanas brīdi,” iesniegumā bija
norādījis Zaharjins.

Zaharjina ieskatā bijušais kompanjons izdarījis krimināli
sodāmu nodarījumu: “Līdz ar to Lipmans savu 2011.gada un 2012.gada valsts
amatpersonu deklarācijās ailē “Deklarācijas iesniedzējam piederošās
kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri” nav norādījis LM 1 950 550 akcijas
ar to kopējo vērtību 1 950 550 lati, tādējādi izdarot noziedzīgu nodarījumu,
kas paredzēts KL 219.panta otrajā daļā”. Tāpat savā 2011.gada valsts
amatpersonas deklarācijā Lipmans, salīdzinot ar 2010.gadu, ir norādījis LM
akciju pieaugumu par 127 935, kas pēc akciju nominālvērtības nozīmē Lipmana
aktīvu pieaugumu par 127 935 latiem. Lipmana amatpersonas deklarācijā neesot
norādītas nekādas ziņas, līdz ar to Lipmans VID esot paziņojis, ka viņam šādu darījumu
nav bijis.

“Komerclikumā 237.pants (akciju apmaksa), 238.pants
(akciju atsavināšana) un 250.pants (pamatkapitāla palielināšana) viennozīmīgi
nosaka, ka akcionāra akciju skaita palielinājums ir iespējams tikai un vienīgi
ar pirkuma līguma palīdzību. Saskaņā ar Lipmana deklarēto informāciju, Lipmans
nav pēdējā laikā pieteicies un ticis apstiprināts mantojuma tiesībās. Līdz ar
to, lai Lipmans varētu iegūt īpašumā akcijas, viņam tās ir jāpērk,”
iesniegumā skaidrojis Zaharjins. Līdz ar to, viņaprāt, “pastāv reāla
iespēja, ka arī šajā daļā Lipmans ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu,
nedeklarējot pārskata periodā darījumus virs 20 MK noteiktajām minimālajām
mēnešalgām, kas paredzēts KL 219.panta otrajā daļā”.

Pamatojoties uz šiem faktiem un aplēsēm, Zaharjins bija
lūdzis ne tikai sākt kriminālprocesu par Lipmana izdarīto noziedzīgo
nodarījumu, kas kvalificējams pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, bet arī
noskaidrot, vai Lipmans, būdams valsts amatpersona, nav “izdarījis citus
noziedzīgus nodarījumus par kuriem ir paredzēta atbildība Krimināllikumā”.

Krimināllikuma 219.panta 2.daļa nosaka, ka “par
nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai
cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai
citiem ienākumiem lielā apmērā, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar
piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”.