Foto: Nīcenieki tur īkšķus par avārijā cietušo jauniešu veselību
Balts, grantēts ceļš ved gar Bārtas kreiso krastu, spīd saule, laukos zemnieki apdara rudens darbus. Tikai nomalē iebraukta dziļa sliede, aplauzīti krūmi, sabiruši sīki stikli un melna plastmasas detaļa kuplajā zālē liecina par trešdien notikušo avāriju, kurā smagi cieta pieci jaunieši no Nīcas vidusskolas 12. klases.
liepajniekiem.lv
Puiši garajā starpbrīdī devās pabraukāties, nesen tiesības ieguvušais vadītājs nesavaldīja “Mitsubishi” spēkratu, tas nobrauca no ceļa un apgāzās.
Īpašs resurss
Meklējot grūti pamanāmo negadījuma vietu, portāls mēroja vairākus kilometrus pa ceļu uz Reiņu kapu pusi.
Labi uzturēts, taču virsma šobrīd kā ledus – pa grants smalko frakciju automašīnu nēsā, droši var braukt vien ar 50 kilometriem stundā.
Lauksaimnieki, kas strādāja netālu esošā tīrumā, jauniešu vadīto auto un negadījumu nav redzējuši.
“Pēc tam dzirdējām un redzējām, ka sabrauca ātrie, policija. Uz nelaimi skatīties negājām,” viņi pastāstīja.
Palīdzību cietušajiem sniedza četras NMPD mediķu brigādes.
Tika piesaistīta arī ārsta speciālista brigāde, kas pievienojas izsaukumos kritiskākajos gadījumos.
“Tas ir viens no dienesta īpašajiem resursiem. Uz izsaukumiem tajās dodas pieredzējis reanimatologs anesteziologs vai neatliekamās medicīnas ārsts kopā ar ārsta palīgu, kurš vienlaikus ir arī autovadītājs.
Šo brigādi nevar izsaukt pats pacients. To piesaista mediķi, kuri jau strādā izsaukuma vietā, vai to nosūta dispečercentrs, ja ir noticis negadījums ar daudziem cietušajiem,” stāsta NMPD pārstāve.
Šī brigāde pārvietojas ar vieglo auto un notikuma vietā stabilizē kritiskā stāvoklī esošus pacientus.
Ja ārsta palīdzība nepieciešama arī pārvešanas laikā, tad ārsts atrodas lielajā operatīvajā transportlīdzeklī pie pacienta, bet speciālās brigādes auto viņus pavada.
Katru dienu 24 stundu režīmā dežurē sešas šādas brigādes, viena no tām ir arī Grobiņā.
Liela nelaime liek padomāt
Portāls šodien ieradās pie Nīcas vidusskolas starpbrīdī. Ārēji bija ierasta un tipiska aina – mazākie bērni rotaļājas, pusaudži dauzās un klaigā.
Tomēr patiesais noskaņojums skolā pavisam atšķirīgs, par to pastāstīja sētniece Ginta, kura grāba nopļauto zālienu:
“Visi domā tikai par to – kaut būtu labi, kaut būtu labi tiem puikām. Cita nekā nav galvās.”
“Ļoti labi puikas, sabiedriski.”
Trešdiena bijusi tā diena, kad vecākiem un vecvecākiem kārtīgi izrunāties ar bērniem.
“Daudzi aizgāja mājās šausmīgi nervozi un raudoši. Satieku omītes, kuras stāsta, ka mazdēls atnāca un mums bija liela saruna. Jāsaka, ka tāda nelaime liek arī padomāt. Citādi liekas, ka dzīve iet pa skaisto līniju, bet, redz, kā var iznākt,” uzsvēra Ginta.
“Varu galvot, ka katrā ģimenē bija lielas pārrunas. Un tādi vecāki, kas bija domājuši: “Nu, dēliņ, tev tūlīt būs mašīna!”, noteikti pārdomā, ka varbūt ir par agru.”
“Pārgalvīgi jaunieši, tikko noliktas tiesības,” skumji sacīja kāda nīceniece, “un nelaimīga sagadīšanās. Labi puiši viņi, patiešām.”
“Esam domās ar jauniešiem un ļoti ceram uz atveseļošanos!” teica Nīcas vidusskolas direktors Mārcis Priedītis.
Viss skolas kolektīvs šokēts par notikušo, ikviens pārdzīvo negadījumu.
12. klases kolektīvā ir 15 bērni.
“Viņi ir kā viena liela ģimene, klase ļoti pārdzīvo, jūtas ļoti slikti. Viņiem ir ļoti grūti!”
noskaņojumu skolā aprakstīja M. Priedītis.
“Gaida katru ziņu par to, kā jūtas avārijā cietušie klasesbiedri. Mums visiem cerību vieš tas, ka puišu veselības stāvokļi ir stabili.”
Nīcas vidusskolas psiholoģe Zanda Jančauska šodien strādāja otrā darbavietā, rīt būs Nīcā, kur atceltas iepriekš plānotās Skolotāju dienas svinības.
“Atbalsts tiks sniegts bērniem, un arī skolotājiem tāds ir jāsniedz, jo tas bija liels šoks mums visiem,” viņa uzsvēra.
Psiholoģes profesionālajā pieredzē citā iestādē ir bijis līdzīgs smags pārbaudījums, kad bija jāsniedz atbalsts pēc darbinieces pašnāvības.
Nenoklusēt, runāt
Direktors atzīmēja, ka 12. klasē ir ierasts, ka jaunieši iegūst autovadītāja tiesības, tiek pie auto un labprāt izvizina savus klases un skolas biedrus un līdz šim nekādi starpgadījumi nav bijuši.
Par nelaimi viņš uzzinājis no kolēģēm, tūlīt aizbraucis uz notikuma vietu.
“Mašīna samīcīta, izbiruši stikli.
Kas notika, mēs nezinām. Taču, ko novēroju, ceļš bija svaigi greiderēts, akmentiņi pa virsu,” paša redzēto izstāstīja M. Priedītis.
Tādēļ nevajagot nemaz lielam ātrumam būt, lai nenovaldītu auto, iespējams, šoreiz tā gadījies, jo sakritis vairāku apstākļu kopums.
No pagastmājas pusdienlaikā iznākušais Dienvidkurzemes pašvaldības policijas inspektors Guntis Grantiņš pauda, ka cilvēki pilngadīgi un nevienam jau nevar nostāvēt klāt.
“Tur var runāt, cik grib, savas kļūdas katrs uz sevi izbauda,” kārtībsargs atklāja no personiskās pieredzes.
Viņš pastāstīja, ka 1. oktobrī, gatavojoties Nīcas skolas 90 gadu jubilejai, pagalmā bija plānota filmēšana no drona, to visu organizēja tieši divpadsmito audzinātāja. Un tajā brīdī garām pabraukušas operatīvo dienestu automašīnas…
“Noteikti nenoklusēt un runāt ar bērnu tādā līmenī, kā viņš saprot,” Z. Jančauska iesaka pieaugušajiem, kam bērni mājās tagad satraukti vaicā par notikušā iemesliem.
“Jautāt bērnam, ko viņš nesaprot, ko vēl vēlas zināt. Protams, būt klāt un neslēpt neko, stāstīt, ka tā notiek.” Pretējā gadījumā rodas dažādas baumas, savukārt mazākie bērni kaut ko izfantazē.
Jāļauj bērniem izpaust emocijas un jārēķinās, ka tās var būt ļoti atšķirīgas.
Vecāki neslēpa, ka par avāriju Nīcā vakar runāja gan lieli, gan mazi, viņi īpaši satraukti.
NMPD mediķi aicina ikvienu būt atbildīgam – gan sēžoties pie stūres, gan kā pasažierim – un uzsver, ka drošības josta nav tikai formalitāte, bet būtisks aizsarglīdzeklis, kas samazina traumu risku. Tā glābj dzīvību.
Tāpat jāievēro braukšanas ātrums, distance, jāizvērtē savas spējas vadīt auto un nedrīkst būt pārgalvīgs.
Nīcā jaunieši avarējušajā auto nav bijuši piesprādzējušies, norāda NMPD. Portālam neoficiāli zināms, ka tie trīs puiši, kuri guvuši vieglākas traumas, esot bijuši piesprādzējušies.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.