Piektdienas pēcpusdienā portāls liepajniekiem.lv kopā ar kārtībsargiem dodas reidā pa Karostas jūrmalu.

Kārtībsargi uzsver, ka šie vairs nav periodiski pasākumi, bet gan ikdienas darbs, jo šādas problēmas risināmas katru dienu.

Policistu uzņemtajās fotogrāfijās redzams, ka teltis ceļ uz paša bīstamā stāvkrasta malas, starp priedēm novietotas piecas sešas automašīnas, ļaudīm līdzi cirvji un zāģi, lai uz vietas sagādātu malciņu.

No 1. janvāra līdz 25. augustam konstatēti 326 pārkāpumi, bet visvairāk to bijis augustā – 95 uzsākti procesi.

No Atmodas bulvāra tālā gala uz jūras pusi ved daudzi kādreiz asfaltēti vai betonēti ceļi, pa kuriem var nokļūt līdz pašam stāvkrastam.

Vietas skaistas, skati patiesi brīnišķīgi, tāpēc nav pārsteidzoši, ka tieši šo apkaimi iecienījuši ceļotāji uz savu roku.

To, ka būtu jārespektē 150 metru kāpu josla, kur nedrīkst novietot auto, dedzināt uguni un nakšņot teltīs, šie cilvēki nezina.

Īpaši viesi no Lietuvas.

Pašvaldības policija zina, ka pastāv īpašas grupas soctīklos, kurās kaimiņvalsts ceļotāji dalās savā pieredzē, kur Liepājā apmetušies, tusējuši un nakšņojuši, par to nevienam nemaksājot ne centa.

Viņi iesaka, kurp doties, un tieši šādiem internetā sasmeltiem padomiem sekojušas abas kompānijas, kuras kārtībsargi todien izraida no kāpu joslas.

Mežā novietots kemperis ar Norvēģijas numurzīmēm un vieglā automašīna ar Lietuvas numurzīmēm.

Uz pašas krasta malas salikti krēsli un galds, citu ceļotāju iepriekš patvaļīgi izveidotā ugunskura vietā sakrauts kurināmais, blakus nolikta grila panna.

Pārkāpēji stāsta policistiem, ka šeit neesot ceļa zīmju, kas aizliedz iebraukt, turklāt internetā guvuši ziņas, ka šeit esot lieliska apmešanās vieta.

Neko darīt, jākravā mantas un jābrauc prom.

Apmetuši loku, pēc nepilnas stundas kārtībsargi vēlreiz dodas pa šīm pašām iebrauktajām pēdām. Laba vieta ilgi tukša nepaliek!

Apmēram turpat jau sākusi iekārtoties cita grupa, kas ieradusies no Lietuvas ar divām automašīnām.

Scenārijs tas pats – vakars pie ugunskura nebūs, jābrauc prom. Un ceļotāju paskaidrojums identisks – pasakainas norādes internetā, aizliedzošu zīmju nebija.

Interesanti, ka Lietuvas viesi pastāsta – viņu valstī esot līdzīgi noteikumi, kas nepieļauj mežu un kāpu izbraukāšanu un patvaļīgas apmetnes.

Gan vieni, gan otri izraidītie policijas norādījumus uztver mierīgi, bez iebildumiem, tāpēc naudas sods nebūs ne tuvu pats bargākais.

Par iebraukšanu aizsargjoslā sods ir brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 350 eiro, bet par telts celšanu – brīdinājums vai naudas sods līdz 2900 eiro.

Policijas pārstāvji stāsta – gadījumos, kad svinētāji jau laiciņu lietojuši alkoholu, viņu komunikācija vairs neesot necik laipna.

Kamēr kārtībsargi raksta protokolu, caur kokiem parādās busiņš. Acīmredzot vēl kāds pretendē uz bezmaksas apmetni ar skatu uz jūru. Tā kā skatam priekšā policijas mašīna, busiņš dod atpakaļ un pazūd.

No jūras puses nāk četrotne ar diviem suņiem, izskatās satraukušies un vaicā policistiem, kas te notiek. Uzzinājuši, ka notiek reids kāpās, cilvēki vaicā, vai drīkstēja atstāt savu automobili uz ceļa.

Protams, nekādu problēmu. Pastaigājies, sēņo, pikniko, skaties saulrietu, nekas nav liegts, taču saudzē dabu un neatstāj aiz sevis gružus.

Pie vairākiem iebrauktiem ceļiem uz jūru ir izvietotas zīmes, kas vēstī par kāpu zonu un aizliegumu iebraukt.

Taču pašvaldības policisti ievērojuši, ka tās bieži tiek norautas un arī netiek respektētas.

Interesanti, ka informatīvās zīmes, kas brīdina par stāvkrasta brukšanu, paliek savās vietās, pazūd vien tās, kas liedz iebraukšanu.

Visefektīvāk no braukšanas mežos un kāpās pasargātu ceļa aizšķērsošana, piemēram, noliekot priekšā akmeņus.

Pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Novickis uzskata, ka norādēm jābūt arī lietuviešu valodā, tās jāizvieto, piemēram, pie tuvējiem veikaliem un vietās, kur no galvenā ceļa nogriežas uz mazajiem celiņiem, kas ved mežā virzienā uz jūru.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.