Naida kurināšanā apsūdzētā organizācijas “Russkaja zarja” bijušā līdera Illariona Girsa lieta nonākusi Augstākajā tiesā, jo prokuratūra iesniegusi kasācijas sūdzību.

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra iesniegusi protestu par Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt negrozītu Kurzemes rajona tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru I. Girss ir attaisnots, “Kurzemes Vārds” uzzināja apgabaltiesā.

“Russkaja zarja” bijušais līderis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 78. panta 2. daļas – par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Lieta saistīta ar 2014. gada 18. novembrī tīmekļa vietnē “illarion.lv” publicēto rakstu, kurā I. Girss noliedzis, ka pret Latvijas tautu jebkad bijis vērsts genocīds no padomju varas puses, tāpat noliedzis Latvijas okupāciju, paužot, ka Latvijas iestāšanās PSRS bijusi latviešu tautas glābšana no Kārļa Ulmaņa diktatūras, piesaucis cīņu pret “latviešu etnokrātiju” utt. Viņš arī izteicies, ka sarkanbaltsarkanā lentīte mūsdienu Latvijā nozīmē puvi. “Un puve ir puve, kaut vai sauc to par karogu, vai ne,” internetā rakstīja I. Girss.

Tiesā gan I. Girss apgalvoja, ka viņa nodoms nav bijis kurināt nacionālo naidu, tieši pretēji – viņš vienmēr esot iestājies par tautu draudzību.

Kurzemes rajona tiesa pagājušā gada decembrī nolēma I. Girsu atzīt par nevainīgu un attaisnot, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību.

Tomēr šī gada aprīlī Kurzemes apgabaltiesa lēma pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta “Kriminālprocesa likumā” noteiktajā kārtībā.