Pēdējo nedēļu laikā gandrīz ik dienas Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji steidzas uz notikuma vietām, kur saņemta
informācija par nelaimes gadījumiem, gandrīz ik dienu zem ūdens tiek meklēti
noslīkušie cilvēki, portālu informēja VUGD Preses un
sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

VUGD statistika rāda, ka šogad
no ūdens tilpnēm VUGD glābēji izcēluši 83 noslīkušus cilvēkus, tajā skaitā 26
cilvēkus – jūlijā.

”Jaunietis Rīgā pie Lucavsalas ieleca upē no tilta un
neizpeldēja – pēc paris stundām glābēji viņu zem ūdens atrada un izcēla. Ķeguma
novadā slīka 14 gadus vecs pusaudzis, kāds vīrietis steidzās palīgā, izglāba
puisi, bet pats noslīka. Pēdējais gadījums šodien, 25.jūlijā, kad ap pulksten
11 tika saņemta informācija, ka Rundāles pagastā Īslīcē kāds vīrietis bija
devies peldēt un pagājis zem ūdens. Glābēji pusstundas laikā atrada 42 gadus
veco vīrieti un izcēla no ūdens,” tikai dažus traģiskos piemērus min I.Vetere,
uzsverot: ”Šādu traģisko gadījumu sarakstu var turpināt. Katrs no šiem
cilvēkiem gribēja dzīvot, baudīt jauko vasaru, katram no viņiem paliek radi un
draugi, kuriem šis cilvēks bija tuvs un mīļš…”

Kad noticis nelaimes gadījums uz ūdens, ne visos gadījumos
ir bijusi nepieciešama glābēju palīdzība, piemēram, ja tuvumā esošie saviem
spēkiem izvelk no ūdens slīkstošo, taču tas jau ir bez dzīvības pazīmēm,
glābēji uz šādiem gadījumiem neizbrauc. Tādēļ faktiski noslīkušo cilvēku skaits
ir vēl lielāks. Tā, piemēram, 2013.gadā VUGD glābēji no ūdens tilpnēm izcēla
116 noslīkušos, bet pēc Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra  datiem nāves cēlonis – noslīkšana, bija 161
gadījumā.

Uzziņai:

Ik gadu tieši peldsezonas laikā ir visvairāk traģisku
nelaimes gadījumu uz ūdens, stāsta VUGD pārstāve: ”Aizvadītajā gadā jūnijā VUGD
no ūdenskrātuvēm izcēla 24 bojā gājušos, 2012.gadā jūlijā – 29 cilvēkus, bet
pēdējo piecu gadu laikā vistraģiskākais bija 2010.gada jūlijs, kad glābēji no
ūdens krātuvēm izcēla 54 noslīkušus cilvēkus.”

”Protams, ka karstajā laikā vislabākā atpūta ir pie ūdens
krātuvēm, taču šīs atpūtas laikā nedrīkstam aizmirst par drošību, gan savu, gan
bērnu, gan apkārtējo cilvēku. Gandrīz katrs cilvēks zinās pastāstīt, kas ir
jāievēro un kā nevajadzētu rīkoties, taču, diemžēl, ne vienmēr tas tiek
ievērots, jo cilvēkiem šķiet, ka nelaimes notiek kaut kur ar kādu, bet ar
viņiem pašiem tā nevar notikt,” viņa turpina.

VUGD atgādina: ”Atpūšoties ar bērniem brīvā dabā, mazulis ir
jāpieskata ik mirkli, jo pat pieaugušie atpūtas laikā kļūst neuzmanīgāki, bet
bērns vēl jo vairāk neapzinās, kas var būt bīstams. Atcerēsimies, ka vietā, kur
pieaugušajiem ir līdz ceļiem, maziem bērniem jau var būt bīstams! Arī pusaudži
vēl neapzinās visus iespējamos riskus un, ja klāt nāk bravūra, pārgalvība un
vēlme izrādīties, tad arī nelaimes gadījums jau ir kā likumsakarība.”

Karstajā laikā arī gados vecākiem cilvēkiem ir jābūt ļoti
piesardzīgiem. Ja cilvēks, kuram hroniskas slimības, saulē pārkarsis brien
ūdenī, kura temperatūra salīdzinot ar gaisu ir daudz zemāka, var rasties
veselības problēmas – pakrītot vai zaudējot samaņu var noslīkt pat seklā vietā,
ja tuvumā nebūs cilvēku, kuri varētu palīdzēt.

VUGD mājas lapā pieejami padomi, kas jāievēro pie ūdens
tilpnēm:

http://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/drosiba_uz_udens. ”Tie nav ne likumi, ne noteikumi, taču ikviens padoms vai
ieteikums, tapis ņemot vērā konkrētus nelaimes gadījumus, kuri varēja arī
nenotikt,” uzsver I.Vetere.