Trīs gadus un trīs mēnešus ilgs nosacīts cietumsods – tādu spriedumu vakar Liepājas tiesa nolasīja 60 gadu vecajai Gaļinai Kuzminai, kas apsūdzēta par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savam 56 gadus vecajam civilvīram Vladimiram Lukatam. Viņš gan sievietei visu ir piedevis un atteicies būt par cietušo.

Ģimenes drāma norisinājās pagājušā gada 5. augusta naktī Dorupes ielā 23. Gaļinas un Vladimira kaimiņi jau vairākkārt žēlojušies, ka dzīvoklī notiek regulāras iedzeršanas un tām seko kliegšana, bļaustīšanās un citu cilvēku miera traucēšana. Arī šajā vakarā abi dzīvesbiedri jau bija krietni paņēmuši uz krūts, un Gaļina aizmiga istabā uz grīdas. Vladimirs ienācis istabā, paņēmis līdzi lielo virtuves nazi un vistu kakliņus. Ap pulksten diviem viņš nolēma modināt Gaļinu, lai turpinātu dzeršanu, taču sieviete sadusmojās, viņa gribēja gulēt tālāk. Bet Vladimiram tas galīgi nebija pa prātam, tāpēc viņš izdomāja, kā civilsievu nobiedēt. Ar nazi, protams. Viņš pielavījās gulošajai Gaļinai, kas, atverot acis, ieraudzīja šausminošo skatu – savu dzīvesbiedru ar nazi rokās.

Apsūdzētā tā arī nespēj izskaidrot, kas īsti noticis tālāk, jo viņa tiešā dūrienā Vladimiram nav iedūrusi. Viņa vēlējusies tam izraut nazi no rokām un pamest zem gultas, taču metot tas atsities pret sienu un trāpījis vīrietim mugurā. Kā teikts apsūdzībā, radītie ievainojumi bijuši dzīvībai bīstami un, kā atzina prokurore, tā bijusi laimīga sagadīšanās, ka vīrietis palicis dzīvs.

Gaļina iepriekš nav sodīta, taču dzeršanas liga viņu moka jau daudzus gadus. Savā pēdējā vārdā apsūdzētā solīja, ka meklēs darbu, un pavisam atklāti atzinās, ka nav domājusi, ka tajā naktī notikušajam būs tādas sekas. Bet viņa tur neko nevarot darīt. Civilvīram atnākot draugi, iedzerot, viņa kompānijas pēc arī paņemot pa simts gramiem, un tad viss sākas. Bet citādi Vladimiram neesot nekādas vainas – abi kopā nodzīvojuši 26 gadus, un Gaļina apzinoties: ja viņu pametīšot, Vladimirs pagalam būšot – pats sevi pilnvērtīgi apkopt nevarot, jo gandrīz nestaigājot.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”