“Mēs sitamies
kā mušas pret stiklu,” saka dzīvokļu īpašnieku biedrības “Kūrmājas
30” pārstāvis Indulis Gūtmanis. Viņš kopā ar pārējiem šīs mājas
iedzīvotājiem jau vairākus gadus cenšas panākt, lai varas iestādes viņiem
nodrošina mierīgu nakšņošanu. Jo to regulāri traucē jaunieši, kuri ar
automašīnām pa vakariem un naktīs  ālējas
tieši Kūrmājas prospekta 30. namam līdzās esošajā stāvlaukumā.

“Lielākoties
tas notiek vakaros, piektdienās un sestdienās. Pirms tam jaunieši sapulcējās
kādā fontēnā, un tad brauc šurp
dižoties ar savu autovadīšanas prasmi. Tās automašīnas vienkārši rotē pa
stāvlaukumu, motoram rūcot un riepām kaucot, tāpat jaunieši noliek savus braucamrīkus
zem mūsu logiem un atskaņo mūziku, cik vien skaļi var. Nemitīgi saucam talkā
policiju. Laika gaitā izdevās panākt, ka vismaz uzlika zīmes, ka tur atrodas
stāvlaukums, jo iepriekš tur nebija nekāda apzīmējuma,”skaidro Indulis
Gūtmanis.

Šī
problēma gan nav nekāda jaunā. Jau 2012. gada 1. februārī mājas iedzīvotāji
nosūtīja pašvaldībai pirmo vēstuli ar lūgumu atrast veidu, kā nodrošināt viņu
mieru, ko traucē jaunieši stāvlaukumā. 
Rakstīts arī policijai. Dialoga rezultātā vienā stāvlaukuma daļā iekārtotas dekoratīvās
puķu dobes, lai ierobežotu piekļuvi stāvlaukumam no Zvejnieku alejas puses. Jo
jaunieši bija iemanījušies traukties no stadiona puses un lielā ātrumā nesties iekšā laukumā, kur ar
automašīnām grieza visādas piruetes. Neviens no viņiem nav ievērojis Zvejnieku
alejā noteikto ātruma ierobežojumu – 30 kilometru stundā. Un pēc laika arī
ziedu dobes drasētājiem vairs nav
bijis šķērslis. Viņi stāvlaukumā braukuši iekšā pa gājējiem paredzēto celiņu. 

Bet pat ar visiem šiem pasākumiem
tā arī līdz šim būtisku progresu gūt nav izdevies. Jaunieši kā brauca, tā joprojām
brauc ālēties. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31. janvāra numurā.

#kvards-20140131-10#