Valsts policija šonedēļ informēja, ka faktiski atklājusi teju pirms 19 gadiem pastrādāto slepkavību Aizputes novada Rijniekos, taču iespējamais slepkava ir uz brīvām kājām.

Par Aigara Zikmaņa nogalināšanu mantkārīgos nolūkos sākotnēji drošības līdzeklis apcietinājums, bet pēcāk cits drošības līdzeklis piemērots kādam 1964.gadā dzimušam vīrietim. Iespējams, šī persona ir Zikmaņa bērnības draugs un bijušais biznesa partneris Māris Avižus, ko policija gan neapstiprina. Jautājām Valsts policijai un prokuratūrai, kāpēc iespējamais slepkava joprojām ir uz brīvām kājām?

Latvijas Prokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta preses sekretāre Laura Majevska “Kurzemes Vārdam” pastāstīja: “Lieta joprojām atrodas policijā, bet prokuratūra veic tās uzraudzību. Procesa virzītājs, kas šajā gadījumā ir Valsts policija, izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.”

Tikmēr Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību novēršanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš uz laikraksta jautājumu, kāpēc iespējamais slepkava joprojām ir uz brīvām kājām, ja lieta ir faktiski atklāta, izteicās šādi: “Izmeklēšanas laikā aizdomās turētā persona tika aizturēta un sākotnēji tai bija piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, kas vēlāk mainīts uz drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Drošības līdzeklis tika mainīts saskaņā ar kriminālprocesa likumu, kurā ir noteikti visi drošības līdzekļa veidi un to mainīšanas nosacījumi. Konkrētajā gadījumā izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par to nevaru sniegt.”

Tāpat viņš atzina, ka aizdomās turētais pildot visus ierobežojumus un nosacījumus saistībā ar piemēroto drošības līdzekli. “Vēršu uzmanību, ka taisnīgu tiesisko noregulējumu var panākt arī bez drošības līdzekļa apcietinājums, kā arī jebkurš drošības līdzeklis var atkal tikt mainīts uz drošības līdzekli apcietinājums jebkurā brīdī, ja netiek pildīti uzliktie ierobežojumi,” turpina J.Kāpostiņš, piebilstot, ka izmeklēšanas interesēs viņš nevarot atklāt kāds tieši ir personas drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. “Līdz ar to nevaru komentēt arī drošības līdzekļa nosacījumus.”

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta “Kriminālprocesa likumā” noteiktajā kārtībā.