Zeltiņš noraidīja kuģa “Beverīna” īpašnieka Igora Fiksa paustos pārmetumus, ka notikušajā traģēdijā ir saskatāma arī glābšanas dienestu vaina, jo dienesti, pēc kuģa īpašnieka domām, nav pietiekami profesionāli šādu glābšanas darbu veikšanai.

Zeltiņš uzsvēra, ka “glābšanas dienests ir līmenī” un glābšanas dienesta darbība nelaimes brīdī bija pietiekami profesionāla.

Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs atzina, ka saistībā ar traģēdiju ir izskanējuši visdažādākie izteikumi un informācija, kurā manāmas dažādas dīvainības. Tāpēc viss tiks pārbaudīts. Daudzas lietas tiek ierakstītas kapteiņa dienestā, meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā, kā arī avāriju kanālos, skaidroja speciālists.

Zeltiņa personīgais viedoklis ir: ja jūrnieki ir atteikušies no glābšanas, tas ir dīvaini. Kā atzīmēja Zeltiņš, pieredze liecina, ka kuģis var nogrimt ļoti ātri, tas attiecas arī uz ļoti lieliem kuģiem.

Viņš atzina, ka teorētiski glābēji var pieņemt lēmumu par piespiedu cilvēku glābšanu, bet pamatā kuģa kapteinis ir atbildīgs par cilvēku glābšanu.

Pašlaik ir ļoti daudz nenoskaidrotu apstākļu, tāpēc pagaidām nedrīkst dalīt, kurš ir un kurš nav vainīgs, kurš ir vai nav kaut ko darījis pareizi, uzsvēra speciālists.

Zeltiņš atzina, ka cilvēku glābšana nelaimē nav saistāma ar samaksu, savukārt kuģa vai kuģa kravas glābšana ir komercpasākums, nevienai valstij nav pienākums glābt kuģi vai kravu. Zeltiņš kā dīvainus novērtēja izteikumus, ka zvejniekiem nav bijušas glābšanas vestes, jo tas nav tas, uz ko īpaši var ietaupīt.

Tāpat Zeltiņš arī atzina, ka nogrimušais zvejas kuģis “Beverīna”, vērtējot no Latvijas Jūras administrācijas kompetences viedokļa, bija tehniskā kārtībā.

Kā skaidroja Zeltiņš, tehniskajā apskatē katram kuģim ir piecu gadu cikls – reizi piecos gados notiek dokošana, kur tiek veikta visa kuģa pārbaude, ir ikgadēja apskate uz ūdens, kā arī starp divām dokošanām ir jābūt kuģa starpapskatei dokā. Kuģim “Beverīna” 2007.februārī tika veikts kapitālais remonts, savukārt drīzumā jeb laikā no šā gada 25.oktobra līdz nākamā gada 25.janvārim kuģis bija jāuzvelk dokā tehniskajai apskatei.

Zeltiņš skaidroja: ja kuģi nolemts nodot sagriešanai, tam ir jābūt tehniskā kārtībā, kuģim jābūt reāli zvejojošam, arī jābūt noteiktam skaitam zvejas dienu. Sagriešana nenozīmē, ka kuģis ir nederīgs zvejošanai.

No tehniskās uzraudzības puses Jūras administrācija nedala, vai kuģis varētu tikt sagriez lūžņos vai nē, uzsvēra Zeltiņš.

Pašlaik Latvijā reģistrēti 146 zvejas kuģi, no tiem 56 ir “Baltikas” tipa jeb tādi kā “Beverīna”, kā arī ir deviņi okeāna tipa kuģi.

Lielākā daļa no šiem ir bijušo zvejnieku kolhoza kuģi.

LETA