Ja vien jaunā cilvēka māte nebūtu izmisīgi pretojusies un galu galā no sava miesīgā bērna rokām izrāvusies, droši vien tas arī būtu noticis. Un Ruslans Gorjunovs savu māti redzētu vairs tikai sapņos un pēc atgriešanās no cietuma viņam būtu iespēja apciemot mammas kapu. Pagājušā gada 18.jūnijā vīrietis bijis krietni iereibis. Starp dēlu un māti ķīviņš izcēlies sadzīvisku nesaskaņu dēļ. Ruslans paķēris polietilēna maisu un mammai atklāti pateicis, ka grasās viņu nobeigt.

Ja nebūtu aizbēgusi…

Uzvilcis maisu mātei uz galvas, vīrietis aukstasinīgi ķēries pie sava nodoma īstenošanas. Mamma sākusi smakt, bet turpinājusi pretoties un izrāvusies no varmākas nagiem. Taču atelpas brīdis bijis īss. Pacēlis sievieti uz rokām, Ruslans paziņojis, ka nometīs viņu no balkona. Iespēja aiziet bojā bijusi visnotaļ reāla, jo dzīvoklis atradās piektajā stāvā. Diezin kādi spēki sievietei stāvēja klāt, kad viņa, abām rokām ieķērusies balkona durvju stenderē, turpināja pretoties un galu galā izrāvās, spējot izskriet no dzīvokļa. Dēls skrējis mātei pakaļ, noķēris viņu un aizspiedis mammai degunu un muti. Lai tikai izdarītu, ko solījis, – atņemtu dzīvību. Sieviete tomēr aizbēgusi, tā sevi pasargājot no drošas nāves.

Mamma dēlam piedevusi

Tiesnesis K.Līcis bija ņēma vērā kā atbildību mīkstinošos, tā pastiprinošos apstākļus. Krimināllietai pievienotajos dokumentos norādīts, ka apsūdzētais sācis regulāri lietot alkoholu, lai gan bija ārstējies no šīs atkarības. Vīrietis pērn uzsācis mācības profesionālajā vidusskolā. no turienes saņemts pozitīvs raksturojums, ar grupas biedriem viņš uzturot draudzīgas attiecības. Atbildību pastiprinošais apstāklis – noziegums izdarīts alkohola ietekmē. Tiesnesis bija ņēmis vērā arī Gorjunova mammas – cietušās – tiesas sēdē pausto viedokli. Toreiz viņa sacīja, ka dēlam esot piedevusi un negribot, lai viņam piespriež cietumsodu. Tiesa secināja, ka apsūdzētajam ir jādod iespēja apliecināt, ka viņš ir kārtīgs cilvēks, neizolējot viņu no sabiedrības un nepiespriežot reālu cietumsodu.

Ruslanu Gorjunovu sodīja ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem un 2 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Ar tiesas spriedumu viņam vēl uzlikts par pienākumu piedalīties probācijas programmās, lai notiesātais labāk izprastu pieļautās kļūdas un izvērtētu savu rīcību.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”