Cietušais izmanto iespēju saņemt materiālo kompensāciju par morālo aizskārumu
Vispār zināma ir patiesība, ka dzērumā cilvēks var sastrādāt dažādas nejēdzības un tieši dzērumā tiek izdarīta lielākā daļa noziegumu. Šoreiz stāsts par kādu krimināllietu, kurā divi jauni vīrieši bija apsūdzēti un tika notiesāti par vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kam bija spīdzināšanas raksturs. Bet cietušais izmantoja iespēju pieprasīt materiālu kompensāciju par morālo aizskārumu. Tiesa šo viņa prasību apmierināja.

Spārda un dedzina

Todien, 27.februārī, Priekulē, kādā dzīvoklī Galvenajā ielā, notika iedzeršana. Piedalījās trīs vīrieši – Agris Šērs, Ignats Paulausks un I. Viss bija samērā mierīgi tikmēr, kamēr I. cēlās kājās, lai izietu no istabas. Ignatam tas kalpoja kā starta signāls nežēlīgai vardarbībai. Vispirms I. saņēma spērienu ar kāju pa vēderu. Kad viņš nokrita, pie ietekmēšanas ķērās Agris, kurš guļošo spēra, kur pagadās – pa muguru, pa vēderu un galvu. Nesagaidījuši nekādu pretestību, abi varmākas I. spārdīja, cik spēka un vienlaikus. Sitēji pat aizdomājās tik tālu, ka vajadzētu izmēģināt arī tādu paņēmienu – uzlēkt ar abām kājām I. uz krūtīm un uz vēdera. Tas tika izdarīts vairākkārt.

Kamēr Šērs un Paulausks atvilka elpu pēc smagā darba, I. pamazām atguva samaņu, nomazgāja asiņaino seju un gribēja no dzīvokļa aiziet. Gluži kā maitasputni Agris un Ignats atkal metās virsū smagi piekautajam I. un, kad viņš pēc saņemtā spēriena nokrita, turpināja viņu spārdīt kājām, neskatoties, kur acs, kur galva, mugura vai vēders. Agrim Šēram šī izklaide sāka apnikt un viņš izdomāja, ka varētu taču I. arī… aizdedzināt. Guļošajam uz biksēm un kreisās kājas zābaka uzlēja degvielu. Aizdedzināja. Pēc brīža liesmu ar segu nodzēsa. Tad zābaku novilka un degvielu uzlēja uz zeķes. Tā teikt, lai efekts jūtamāks! Tik daudz prāta abiem sitējiem, par laimi, tomēr bija, lai uguni pēc brīža nodzēstu.

Liepājas tiesas spriedumā ir gana garš I. nodarīto miesas bojājumu saraksts. Sākot ar augšžokļa kaula un vairāku ribu lūzumiem līdz 2. pakāpes apdegumiem. Gan A.Štērs, gan I.Paulausks savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzina. Tiesas sēdē cietušais I. bija iesniedzis kaitējuma kompensācijas pieteikumu kā par mantisko zaudējumu (sabojāto apģērbu, ārstēšanās, darba kavēšanas izdevumiem u.c.), tā par morālo kaitējumu – 3 tūkstošiem latu. Tiesa uzskatīja, ka šī prasība ir pamatota un samērīga. Agri Šēru sodīja ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem. Arī Ignatam Paulauskim sods tāds pats. Ar tiesas spriedumu no abiem solidāri par labu cietušajam jāpiedzen gan 524 latu kompensācija par mantisko zaudējumu, gan 3000 latu par morālo aizskārumu.

Civillikuma 1635. pants

Stāsta zvērinata advokāte Inese Fomina: “Civillikuma 1635.pants nosaka, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas cietušajam izraisītas neatļautas darbības rezultātā, un ir aizskartas nemantiskās tiesības. Šis Civillikuma pants ietver šādu prezumpciju: ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Taču citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.”

Cietušais pats var noteikt, cik lielu summu vēlas saņemt par morālo aizskārumu, bet tieši cik liela summa tā būs (kas tiks piedzīta no personas, kas atzīta par vainīgu) – to nosaka tiesa savā spriedumā. Advokāte skaidro, ka tiesa katrā gadījumā vērtē, cik samērīga ar nodarījumu ir prasījuma summa. I.Fomina: “Pašlaik Latvijā nav kaut kādu iepriekš noteiktu standartu, pie kādiem nodarījumiem cik lielu summu cietušais var prasīt par nodarīto morālo kaitējumu. Praksē ir gadījumi, kad kāda persona prasa 100 tūkstošus latu, bet cits – tikai pāris simtu latu. Zinu gadījumu, t.i., kādu spriedumu krimināllietā par izraisītu avāriju, kurā arī cietušais prasīja naudu par morālo aizskārumu. Vienkārši runājot, ja tiesa kādu personu atzīst par vainīgu, tad cietušajam ir tiesības pretendēt uz morālo gandarījumu konkrētas naudas summas apmērā.”

Latvijā ir Juridiskās palīdzības administrācija, kas izmaksā valsts kompensāciju vardarbīgos, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Sīkāka informācija ir pieejama internetā – www.jpa.gov.lv.

Inga Liepiņa,
“Kurzemes Vārds”