Vienības komandieris Raivo G. apsūdzēts par dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ja tas izraisījis smagas sekas.

Prokuratūra iepriekš pavēstīja, ka apsūdzētais, būdams kādas NBS vienības komandieris, bija atbildīgs par sprādzienbīstamu priekšmetu galējās neitralizēšanas procedūras izvēli un rezultātu.

2019. gada 29. aprīlī viņš kopā ar diviem nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas operatoriem ieradies sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas vietā, kur veicis 45 kilogramu sprāgstvielas neitralizēšanu. Apsūdzētais novietojis sprāgstvielu neitralizēšanai paredzētajā bedrē, paņēmis papīra gabalu, ievietojis to sprāgstvielā no malas un aizdedzinājis. Neilgi pēc tam notikusi sprāgstvielas strauja aizdegšanās, kam sekojis sprādziens.

Divi operatori bez normatīvajos aktos paredzētā aizsargekipējuma tobrīd bijuši apmēram 8–13 metru attālumā no bedres un guvuši miesas bojājumus, kas nav bīstami dzīvībai. Tāpat sabojāta dienesta automašīna, par ko Aizsardzības ministrija vēlas piedzīt no apsūdzētā materiālā kaitējuma kompensāciju 5200 eiro apmērā.

Prokuratūra norāda, ka apsūdzētais nolaidīgi pildījis savus dienesta pienākumus, proti, neizvērtējis un neizvēlējies neitralizējamās sprāgstvielas veidam atbilstošu neitralizēšanas metodi un realizāciju, neievērojis drošības tehnikas noteikumus, nenodrošinājis sprādzienbīstamu priekšmetu grupas dalībniekiem pilna aizsargekipējuma lietošanu un neaprēķinājis nezināmas sprāgstvielas neitralizēšanas gadījumam atbilstošu drošu distanci.

Vienības komandieris tiesā savu vainu, kā arī kaitējuma atlīdzību neatzina.

Tiesa 17. martā kā liecinieku uzklausīja vienu no karavīriem, kurš 2019. gada 29. aprīlī devās uz izsaukumu saistībā ar sprāgstvielas neitralizēšanu. Viņš stāstīja, ka uz notikuma vietu devies bruņuvestē, bet austiņas un aizsargbrilles viņam nav bijušas, jo šie ausu un acu aizsarglīdzekļi viņam nav izsniegti joprojām.

Karavīrs arī klāstīja, ka pēc sprāgstvielu aizdedzināšanas bija nolemts braukt prom, bet pēc tam atgriezties, lai neitralizētu arī lādiņus. Taču aizbraukt karavīri nav paguvuši – no bedres pacēlušās milzīgas liesmas un nograndis sprādziens. ”Tas notika strauji,” sacīja karavīrs.

Lietu tiesa turpinās skatīt marta beigās, uzklausot citus lieciniekus.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta “Kriminālprocesa likumā” noteiktajā kārtībā.