2022. gada 21. aprīlī AS “Arta-F” Liepājas ražotnes mehāniskā iecirkņa telpās ukrainim Serhijam Fedosovam sanākusi fiziska saķeršanās ar darbabiedru Robertu Stahanovu.

“Es to cilvēku nepazinu, pat nezināju, kā viņu sauc, bet viņš man sāka pārmest, ka mans dēls, kurš karo Ukrainā (viņa dēls vēlāk karā kritis – I.O.), nogalinot krievus,”

par konflikta iemeslu portālam toreiz stāstīja vīrietis.

Darbabiedrs ukraini nosaucis par banderovieti, licis viņam parādīt savus tetovējumus, vienreiz ar roku iesitis S. Fedosovam pa seju un ar metāla stieni pa galvu.

Saistībā ar notikušo Valsts policija sākotnēji sāka administratīvā pārkāpuma procesu, vēlāk, pēc ekspertīzes rezultātu saņemšanas, tas tika pārkvalificēts par kriminālprocesu.

R. Stahanovu apsūdzēja viegla miesas bojājuma nodarīšanā, tomēr pagājušogad prokuratūra apsūdzību grozīja uz smagāku, proti, par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, ja tas saistīts ar vardarbību.

Par šādu noziegumu draud līdz pat desmit gadu ilgs cietumsods.

R. Stahanovs vainu noliedz pilnībā.

Savās liecībās tiesā viņš bija lakonisks: “Pēc tam, ka cietušais izteicās, ka mēs šeit [Latvijā] kārtību ieviesīsim, es viņam gāju prasīt, kā tad viņš, sēžot  telefonā, to kārtību ieviesīs. Viņš telefonā sēž pastāvīgi.

Nu tad piegāju viņam pajautāt – kā viņš šeit ieviesīs kārtību. Lietoju lamuvārdus, un viņš [Fedosovs] man ieķērās acīs, iesita, nācās viņu no sevis atraut, viņu apgāzt, un krītot viņš atsita galvu pret iekārtu. Tas arī viss stāsts.”

Atbildot uz prokurora jautājumiem, apsūdzētais klāstīja, ka viņam tādu “kārtību” kā Ukrainā šeit Latvijā nevajagot un, kad sācies karš, Ukrainā pazuduši viņa attālie radinieki.

R. Stahanovs arī pauda, ka

“brāļu slepkavojošo” karu neatbalstot, viņš esot miera pusē, par politiku un karu vispār runāt nevēloties.

Atbildot uz cietušā pārstāvja advokāta Egona Rusanova jautājumiem, apsūdzētais sacīja: “Esmu dzimis daudznacionālā valstī, daudznacionālā ģimenē, esmu strādājis daudznacionālā kolektīvā, un ar nacionalitāti te nav nekāda sakara.”

R. Stahanovs dzimis Ogrē, ir Latvijas pilsonis, viņa māte ir latviete, tēvs ukrainis.

Tomēr tiesā viņam nepieciešams tulks, lai tiesneša, advokātu un prokurora sacīto latviešu valodā pārtulkotu krieviski.

Savulaik vīrietis studējis Sanktpēterburgā, līdz 1991. gadam dienējis padomju armijā Vācijā. Pēc armijas apprecējies, piedzimusi meita, ģimene dzīvojusi Liepājā.

Pēc septiņu gadu kopdzīves R. Stahanovs no sievas izšķīries un pēc brāļa nāves pārcēlies atpakaļ uz Ogri, lai būtu tuvāk mātei. 

Tiesā R. Stahanovs izvairījās atbildēt uz viņam vairākkārt uzdoto jautājumu, kas sāka karu Ukrainā?

Vīrietis teicās, ka to nezinot, un uz šādiem jautājumiem, to skaitā par Krimas aneksiju, atbildēt nevēloties, jo neesot ne politiķis, ne arī karavīrs.

E. Rusanovs pauda, ka apsūdzētajam vēlas uzdot tieši tos pašus jautājumus, ko sastādījusi Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde un kurus uzdod visiem, kas vēlas iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.

“Es uz jautājumiem vairs neatbildēšu,” sacīja R. Stahanovs, pēc kā viņa iztaujāšana vairs neturpinājās. 

Nākamā tiesas sēde šajā lietā plānota 6. martā.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta ”Kriminālprocesa likumā” noteiktajā kārtībā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.