Ekonomiski grūtā laikā ļaudis ne tikai meklē, kā pēc iespējas lētāk iepirkties, daļa sabiedrības gatava pirkt arī kontrabandas preces, ja vien tādējādi izdodas ietaupīt. Un, ja nelegālām precēm ir pieprasījums, rodas arī piedāvājums. Pēdējā laikā līdztekus nelegālajam alkoholam – ne tikai ļergai, bet arī atšķaidītam spirtam – pagrīdes darboņi aizvien biežāk pārdod arī kontrabandas cigaretes. Tiesībsargi gan apgalvo, ka situācija nav kritiska un par krutkas galvaspilsētu Liepāja nekļūšot.

Kaut gan alkoholam tika palielināts akcīzes nodoklis, nelegālā alkohola apritei neesot tendence īpaši palielināties, apgalvo Pašvaldības policijas Analītiskā dienesta priekšnieks Ģirts Jermoļenko. Toties strauji palielinās kontrabandas cigarešu pieplūdums “melnajā” tirgū. Nereti pagrīdes tabakas izstrādājumi tiek pārdoti ļergas točkās līdztekus nelegālajam alkoholam. Analītiskā dienesta priekšnieks stāsta, ka “melnajā” tirgū visbiežāk ieplūst cigaretes ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas akcīzes markām.

Kandžas aprite pēdējā laikā kļuvusi pasīvāka. Runājot par ļergas brūvētājiem un pārdevējiem, Analītiskā dienesta darbinieki atzīst, ka viens no iemesliem, kādēļ pēdējā laikā notverts mazāk ļergas biznesa turētāju, ir tas, ka šī biznesa ļaudis kļuvuši slīpētāki. “Dzīvokļos, to virtuvēs glabā nelielu daudzumu nelegālā alkohola. Lielākie krājumi labi paslēpti šķūnīšos, pagrabos un pat pie atsaucīgiem kaimiņiem,” skaidro Ģ. Jermoļenko.

Otrs iemesls ļergas noieta samazinājumam esot pieprasījuma sarukums: “Iestājoties siltajam laikam, pieprasījums pēc ļergas mazinās. Kāpēc lai klaidonis ietu uz točku un maksātu 1,50 līdz 1,70 latu par puslitru ļergas, ja jebkurā “Supernetto” veikalā var nopirkt lielo stiprinātā alus pudeli, kas maksā līdz latam? Noieta vairs nav.” 

Vēl noskaidrots, ka Liepājā nelegālā alkohola ražotņu palicis pavisam maz. Liepājnieki pārdod, bet paši nebrūvē. Informācija rāda, ka lielākā daļa kandžas, kas ienāk pilsētā, tiek ražota rajonā – Grobiņā un Nīcā.

Tiesībsargi atzīst, ka saņēmuši informāciju par vietām, kur tiek pārdots nelegāls alkohols, taču policija šiem tirgoņiem netiek klāt, jo likums neparedz pietiekamas pilnvaras ļergas rūpala apkarošanai. “Vienīgais risinājums tad ir strādāt, piesaistot lieciniekus,” skaidro Analītiskā dienesta priekšnieks. Un piebilst, ka par ļergas un atšķaidītā spirta tirdzniecību jau pirmajā reizē likumpārkāpējs tiek saukts pie kriminālatbildības. Tas notiek, sadarbojoties ar Valsts policiju.

Pašvaldības policijas Analītiskā dienesta darbinieki atzīst, ka prognozes attiecībā uz kontrabandas alkoholu un tabakas izstrādājumiem neiepriecina. Viņiem ir bažas, ka īpaši pagrīdes cigarešu – “Prīma, Zolotoje Runo” u.c., kas visbiežāk ir lētākās, –  aprite krīzes apstākļos varētu palielināties. “Sava darbība ir jāaktivizē muitai un robežsardzei. Pieļaujam, ka kontrabandas tabakas izstrādājumi Latvijā ieplūst ne tikai pāri austrumu robežai, bet arī no Lietuvas. Un, ja tā, tad kontrabandistus notvert būs grūti, kopš robeža ir atvērta un robežsargu skaits samazināts,” atzīst Analītiskā dienesta darbinieki.

Plašāk par gadījumiem, kas saistīti ar nelegālu cigarešu un alkohola tirgošanu, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.aprīļa numurā Unas Zāģeres publikācijā. 

Pašvaldības policijas foto

Baltijas ielā kāda kundze pamatīgu brūzi bija ierīkojusi daudzstāvu mājas dzīvoklī. Rajas mājoklī tiesībsargi uzgāja ap 200 litriem brāgas, vairāk nekā 80 litru gatavās produkcijas, simtiem kilogramus cukura un vairāk nekā desmit kilogramu rauga.