Krāpnieki upurus meklē sludinājumos un izliekas par pircējiem
Sūtījumu pārvadātāju uzņēmums “DPD Latvija” brīdina iedzīvotājus par jaunu krāpniecības shēmu. Izmantojot viltus interneta vietni, krāpnieki no cilvēkiem izmāna personu un norēķinu karšu datus par pirkuma starpniecību internetā.
Miks Kuncītis
"Kurzemes Vārds"
“Interneta tirdzniecības vietnē www.ss.com biju ievietojusi sludinājumu, ka pārdodu bērnu autokrēsliņu. Uzradās pircējs, ar kuru komunikācija notika, izmantojot lietotni WhatsApp. Sarakstē krievu valodā man tika uzdoti jautājumi par krēsliņu, piemēram, kādā stāvoklī tas ir. Tāpat tika palūgts izņemt sludinājumu, jo krēsliņš jau ir rezervēts.
Pēc tam tika atsūtīts links jeb interneta vietnes saite, kur jāievada personas un norēķinu kartes dati.
Tūlīt tapa skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā, un radās aizdomas par krāpniecību. Skaidrs, ka saiti neatvēru un nekādus datus neievadīju. Pateicu par šo saraksti vīram, kurš uzrakstīja it kā pircējam, ka paziņos policijai par krāpšanos. Nekādas atbildes vairs nesekoja,” pastāsta liepājniece Agnese, kura par krāpniecību ziņojusi “DPD Latvija”.
“Uzņēmums “DPD Latvija” nepiedāvā šāda veida pakalpojumu interneta vidē, un aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem. Saskaroties ar krāpniecības mēģinājumu, nekavējoties jāvēršas Valsts policijā.
Esam saņēmuši vairākus ziņojumus par to, ka krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās ir izvietojuši savas preces pārdošanai,
ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus. Iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus interneta vietnes saite, kas vizuāli atgādina “DPD Latvija” interneta mājaslapu, aicinot iedzīvotājus ievadīt norēķinu kartes datus, lai saņemtu apmaksu par preci attālināti. Tādējādi krāpniekiem ir iespēja piekļūt personu norēķinu karšu datiem un finanšu līdzekļiem,” laikrakstam skaidro “DPD Latvija” Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dita Mirbaha, uzsverot, ka uzņēmums nenodrošina attālinātu pirkuma starpniecības pakalpojumu interneta vidē, kā arī aicina drošības nolūkos vienmēr pārbaudīt interneta vietnes adresi, kas tiek atvērta.
Tāpat D. Mirbaha norāda, ka konkrētajā krāpniecības shēmā tiekot izmantotas vairākas viltus adreses, piemēram, lv-express-safe.xyz, lvdpd-safe.xyz, kurām nav nekādas saistības ar “DPD Latvija”.
Par konstatētajiem krāpniecības gadījumiem uzņēmums “DPD Latvija” jau ir sazinājies ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju “Cert.lv” un vērsies drošībsargājošajās institūcijās turpmākai krāpniecisko darbību novēršanai.
“Līdz šim vēl neviens no Liepājas puses iedzīvotājiem nav ziņojis, ka būtu apkrāpts, taču informāciju par šāda veida krāpnieciskām darbībām saņemam. Ir vairāki cilvēki, piemēram, Ventspilī, Saldū, kurus viltvāržiem izdevies apmānīt un tikt pie naudas,” sacīja Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.