Jau iepriekšējos gados bija aktuāls telefonkrāpšanu fenomens, zvanītājiem uzdodoties par banku darbiniekiem un mēģinot no iedzīvotājiem izvilināt kredītkaršu datus vai iesaistīt investīciju veikšanā.

Taču šovasar policija aizvien biežāk saņem informāciju no iedzīvotājiem, kuriem zvanījušas lielākoties krievu valodā runājošas personas, kas apgalvojušas, ka strādā policijā – Valsts policijā, pašvaldības policijā, Migrācijas policijā un citos dienestos.

Vairākos gadījumos personas apgalvoja, ka ir policijas darbinieces vārdā Anna Jansone, Marija Zaharova un tamlīdzīgi.

Noziedznieki zvanu saņēmējiem melojuši, piemēram, ka kāds viņu bankas kontos ir veicis nelikumīgas darbības, vai arī ka citas personas uz viņu vārdiem noformējušas kredītus. Solot sniegt palīdzību, viltvārži no iedzīvotājiem mēģinājuši izvilināt personas datus un bankas kontu datus.

Rīgas reģionā vien policijai ir ziņots par vairāk nekā 200 šādiem zvaniem, un iedzīvotājiem kopumā Rīgā un Pierīgā tādējādi izkrāpti 63 300 eiro. Taču daudz šādu krāpšanas mēģinājumu un krāpšanu fiksēts arī citviet Latvijā.

Piemēram, 16.augustā Olaines iecirknī vērsās kāda sieviete, no kuras bankas konta, uzdodoties par policijas darbiniekiem, noziedznieki izkrāpuši naudu 10 102 eiro apmērā. Saistībā ar notikušo Olaines iecirknī ir uzsākts kriminālprocess.

19.augustā Ventspils iecirknī vērsās kāds ventspilnieks, kuram no bankas konta krāpniece, kura uzdevusies par policijas darbinieci, izkrāpusi 3000 eiro.

Zvanītāja informējusi zvana saņēmēju par it kā nelikumīgām darbībām personas bankas kontā – kāds vēloties noformēt kredītu uz personas vārda. Lai šīs darbības it kā novērstu, krāpniece telefoniski savienoja cietušo ar it kā viņa bankas drošības dienesta darbinieku, kurš pieprasīja bankas datus – kartes numuru, CVV kodu, derīguma termiņu un internetbankas datus, tādējādi pretlikumīgi pārskaitot bankas kontos esošos naudas līdzekļus. 

Savukārt 25.augustā Gulbenes iecirknī saņemta informācija no kādas sievietes, kurai krāpnieki, uzdodoties par Drošības dienesta darbiniekiem, bija izkrāpuši 20 000 eiro. Ļaundari sievietei bija apgalvojuši, ka viņas nauda tiekot “atmazgāta” un, lai to novērstu, tā esot jāpārskaita uz citiem kontiem, ko sieviete arī izdarījusi.

Jāpiemin, ka daudzos gadījumos zvana saņēmējam uzrādījies tālruņa numurs 110 vai 112, kas ir operatīvo dienestu numuri.

Policijā norādīja, ka pat gadījumā, ja zvana no policijas dežūrdaļas, zvana saņēmējs tālruņa ekrānā neredzēs numuru 110 vai 112, taču garāku numuru, kas sākas ar +371. 

Līdz ar to telefona zvans no trīs ciparu operatīvo dienestu numurs ir viena no pazīmēm, kas liecina par krāpšanu.

Krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģiju var panākt, ka zvanītājs redz jebkādu numuru un pat iestādes vai uzņēmuma nosaukumu. Arī tas, ka uzrādās Latvijas numurs, neliecina par to, ka zvana no Latvijas. Pašreizējā informācija liecina, ka šīs ir starptautiskas krāpšanas, kas tiek izdarītas no ārvalstīm.

Tāpat jāņem vērā, ka ne Valsts policijas darbinieki, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu sensitīvu informāciju un piekļuves datus bankas kontiem.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, sargāt savus personas datus un bankas kontu datus, kā arī brīdināt par šādām krāpšanām gados vecākus un īpaši krievu valodā runājošus tuviniekus, draugus un kaimiņus!

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Savukārt riska informāciju par aizdomīgām darbībām interneta vidē ir iespējams nosūtīt Valsts policijai mobilajā lietotnē “Mana drošība”.