Ir uzsākta kriminālvajāšana pret vīrieti Liepājā, kurš no līzinga kompānijas piesavinājies vairāk nekā 10 automašīnu, tādējādi komercsabiedrībai nodarot ievērojamus zaudējumus – informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Daiga Valdmane.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļa lietu ir izskatījusi un nodevusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas – par piesavināšanos, kas izdarīta lielā apmērā.

Kriminālprocess ierosināts pret kāda uzņēmuma pārstāvi, aptuveni 50 gadu vecu vīrieti, kurš agrāk policijas redzeslokā nebija nonācis. Viņš kā kādas SIA amatpersona, noformējot nepieciešamos dokumentus, no līzinga kompānijas saņēmis lietošanā vairāk nekā 10 automašīnu. Sākumā par automašīnām veikti regulāri maksājumi saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem, tomēr pēc laika maksājumi pārtraukti. Līzinga kompānija pieņēmusi lēmumu noslēgto līgumu lauzt un atgūt SIA lietošanā nodotās automašīnas. Taču pēc līguma laušanas automobiļi komercsabiedrībai nav atdoti. Tādējādi līzinga kompānijai nodarīti zaudējumi vairāk nekā 340 000 eiro apmērā, un tā vērsusies policijā.

“Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka Valsts policijai līdz šim ir izdevies atrast un atgūt četras automašīnas. “Pārējās vēl joprojām atrodas meklēšanā. Aizdomās turētā persona nesniedz informāciju, kur tās atrodas,” norādīja D. Valdmane. Sīkāku informāciju par līzinga auto izkrāpšanas lietu, kamēr tā atrodas izskatīšanā prokuratūrā, policija nesniedz.

Laikraksts sazinājās ar vairākām vietējām līzinga kompānijām, cenšoties izdibināt, kā varēja notikt tik apjomīga krāpniecība, taču Liepājas kompāniju pārstāvji nevēlējās šo gadījumu komentēt. Tāpēc vērsāmies pie viņu Rīgas kolēģiem, jautājot, kā tas bija iespējams un kas būtu darāms, lai šādus gadījumus nepieļautu.

Kompānijas “Skandi Motors”, kas arī piedāvā iespēju iegādāties automašīnas līzingā, finansēšanas speciālists Renārs Grigorovičs laikrakstam uzsvēra, ka, lai izanalizētu notikušo, vispirms būtu konkrēti  jāzina, kas īsti parakstīja līgumus ar līzinga kompāniju. “Jāzina, uz kāda pamata tika noslēgts līgums. Līzinga kompānijā nevar tā vienkārši ierasties, paziņot , ka, lūk, es esmu Jānis vai Pēteris, te ir mana pase, un man vajag 10 mašīnas uzņēmumam. Jāzina, vai šis vīrietis ir SIA īpašnieks vai darbinieks – pilnvarotā persona? Ja viņš noslēdza līgumu kā privātpersona, kuram uzņēmuma īpašnieki izsnieguši pilnvaru, tad jāsecina, ka īpašnieki ir uzticējušies neīstajam cilvēkam, kurš uzticību ir izmantojis krāpnieciskos nolūkos. Šādos gadījumos viss ir atkarīgs no cilvēka godaprāta,” skaidroja R. Grigorovičs.

“Krāpniecības mēģinājumi ir visdažādākie. Gadās arī, ka uzņēmuma īpašnieks paņem automašīnu līzingā un iedod to darbiniekam darba vajadzībām. Bet tas, piemēram, pārtrauc darba attiecības un aizbrauc ar mašīnu, to neatdodot.

Kā izvairīties no šādiem gadījumiem? Līzinga kompānijām pirms līguma slēgšanas visi dokumenti ļoti rūpīgi jāpārbauda un jāievāc informācija, tomēr pilnībā no krāpniecības nav pasargāts neviens. Vienmēr būs cilvēki, kas mēģinās kaut ko izkrāpt. Tad darbs ir tikai policijai un prokuratūrai, cita varianta nav,” uzskata R. Grigorovičs.