Kamēr Liepājas Reģionālajā slimnīcā notiek izmeklēšana saistībā ar notikumu, kad, nesagaidot neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķus, autobusa pieturā pie viesnīcas “Amrita” šo pirmdien nomira vīrietis, redakcija tikās ar divām meitenēm, kuras mēģināja izsaukt ātro palīdzību, lai palīdzētu cilvēkam, kuram uz soliņa palika slikti. Diemžēl dispečere divreiz atteikusies viņas uzklausīt…

Kristīne (16 gadi) un Dita (17 gadi) kaut ko tādu, kad blakus nomirst cilvēks, piedzīvoja pirmo reizi mūžā. Un joprojām nespēj saprast, kāpēc tam vajadzēja notikt. Viņuprāt, šī vīrieša dzīvību būtu izdevies glābt, ja tikai ātrās palīdzības dispečere būtu uzklausījusi viņu izsaukumu. Taču abas sarunas ar dispečeri bijušas neveiksmīgas.

“Mēs nācām no veikala un apstājāmies pieturā, lai gaidītu autobusu,” stāsta meitenes. “Un pavisam drīz tur apsēdās arī šis vīrietis. Pēkšņi viņš sāka raustīties. Mēs nesapratām, kas notiek, un piecēlāmies kājās. Kad tas turpinājās vēl pāris minūtes, sapratām, ka cilvēkam ir kļuvis slikti. Tikko bija aizgājis autobuss, tāpēc pieturā nebija daudz cilvēku. Mēs nekavējoties piezvanījām uz numuru 112 un lūdzām, lai savieno ar ātro palīdzību.” “Kad dispečere pacēla klausuli, es teicu, ka cilvēkam ir palicis slikti,” stāstu turpina Kristīne. “Dispečere pajautāja, vai viņš guļ uz zemes, un es pateicu, ka nē – uz soliņa. Tad viņa man jautāja, cik man ir gadu. Kad atbildēju 16, viņa pateica, lai piezvana kāds pieaugušais, un nolika klausuli.” “Tad zvanīju es,” turpina Dita. “Lai man noticētu, sacīju, ka man ir 18 gadu. Bet arī tas nelīdzēja. Dispečere pateica, lai beidzu jokoties, un atkal nolika klausuli.” Tomēr meitenes nelikās mierā. Viņas vēlreiz mēģināja glābt mirstošo vīrieti, atkal zvanot uz numuru 112 un lūdzot, lai savieno ar Pašvaldības policiju. Kad Kristīne un Dita pastāstīja par notikušo, policisti solījuši, ka tūlīt būs klāt. “Tā arī bija, viņi ieradās pēc pavisam neilga laika, apskatīja vīrieti un sacīja, ka, visticamāk, viņam ir slikti ar sirdi un izsauca ātro palīdzību,” atceras meitenes. “Diemžēl bija jau par vēlu…”

Kristīne un Dita neslēpj, ka pastāstīt par pieredzēto piekritušas tāpēc, ka internetā publicētajā informācijā izlasījušas slimnīcas amatpersonu skaidrojumu, ka viens no iemesliem, kāpēc dispečere varētu būt uzskatījusi šo izsaukumu par nepamatotu, bijis tas, ka fonā skanējuši smiekli. “Kādi smiekli?” jautā meitenes. “Tur nebija kam smieties! Netālu no mums bija tikai viena sieviete un vēl mazliet tālāk – mazāks puika. Vairāk cilvēku tur nebija. Vienīgais, kas tur varēja skanēt fonā, bija transporta troksnis.” Turklāt viņas šaubās arī par to, vai dispečere par notikušo ziņoja Pašvaldības policijai. “Tās bijām mēs, kas viņiem piezvanīja,” sacīja Kristīne, gan pieļaujot, ka iespējams kārtībsargātāji saņēmuši arī otru ziņojumu – no mediķiem.

Novērtējot abu meiteņu rīcību, slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta virsārsts Uldis Balodis sacīja, tā attiecīgās situācijās vajadzētu rīkoties katram jaunietim un katram cilvēkam. Kā informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase, pašlaik uz dienesta izmeklēšanas laiku dispečere, kas pieņēma šos izsaukumus, ir atstādināta no darba. Kādi būs izmeklēšanas rezultāti, tas būs zināms nākamnedēļ.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”