Krītot policists salauza roku
“To gan es gribēju pateikt, ka cietumā sēdēt negribētu!” aicināts Liepājas tiesā teikt pēdējo vārdu, sacīja 25 gadus vecais vaiņodnieks Renārs Tjapušins. Šoreiz viņu tiesāja par pretošanos varas pārstāvim, kurš pildījis savu darba uzdevumu, un par tīšu vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu šim pašam cilvēkam, taču jau iepriekš puisis ir vairākkārt sodīts.
Nodarījumu viņš paveicis pagājušā gada 17. novembrī. Cietušais ir policists, kurš tajā rītā ap pusdesmitiem ievērojis Renāru braucam ar automašīnu Vaiņodē pa Brīvības ielu. Viņš ar žestu norādījis, lai braucējs apstājas, taču Renārs uz to nav reaģējis un bēdzis. Panācis to, policists lūdzis puisi uzrādīt automašīnas dokumentus un vadītāja apliecību, taču Renārs atteicies to darīt. Tad kārtībsargs aicinājis puisi līdzi uz policijas automašīnu, taču arī to aizturētais atteicies darīt un rupji atgrūdis policistu. Krītot viņš atsities pret sienu un kritienā salauzis roku.
Vēl pavisam nesen, šā gada 5. martā, Liepājas tiesā jau skatīja krimināllietu, kurā Renārs bija apsūdzēts par automašīnas vadīšanu bez tiesībām un reibumā. Viņu sodīja ar 140 stundu piespiedu darba.
Cietušais policists ar tiesas starpniecību vēlējās no sava pāridarītāja piedzīt 1050 latu, kas ir par ārstēšanos iztērētā nauda un morālā kaitējuma kompensācija. 300 latu kā valsts kompensāciju par miesas bojājumiem viņš jau ir saņēmis no Juridiskās palīdzības administrācijas, tāpēc cietušais pirms tiesas sēdes savu prasību samazināja līdz 750 latiem.
Prokurors lūdza apsūdzēto sodīt ar trīs gadus un sešus mēnešu ilgu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz tādu pašu laikposmu. Turklāt iepriekš piespriestās un vēl nenostrādātās piespiedu darba stundas tagad ar jauno tiesas spriedumu tiek pārvērstas brīvības atņemšanas dienās. Tas nozīmē, ka šim termiņam nāktu klāt vēl 18 dienas. Tiesa lēma sodīt ar trīs gadus, sešus mēnešus un 18 dienu ilgu nosacītu cietumsodu, kā arī saskaņā ar cietušā policista prasību Renāram būs viņam jāsamaksā 750 latu, bet valstij jāatmaksā 300 latu.
Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”