Otrdien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes amatpersonas tikās ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, lai apspriestu, kā ierobežot kūlas dedzināšanu. Kā pēc šīs tikšanās informēja Domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, tika pieņemts lēmums, ka VUGD Liepājas brigāde, Valsts policija un Pašvaldības policija no 1.aprīļa veiks regulāru pilsētas teritorijas apsekošanu, lai novērstu vai atklātu kūlas dedzināšanas gadījumus. Nolemts arī informēt iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas kaitīgumu un bīstamību, kā arī likumdošanā paredzētajiem sodiem par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu.

Turpmāk vismaz divas nedēļas Liepājā visu diennakti patrulēs VUGD, VP un PP darbinieki, lai operatīvi atklātu kūlas dedzināšanas gadījumus un vainīgās personas. Paredzēts, ka atsevišķas VP un PP darbinieku patruļas pilsētas teritoriju uzraudzīs, braucot automašīnās bez šo dienestu pazīšanas zīmēm. Tas ļaus labāk iegūt pierādījumus par kūlas ugunsgrēku izraisītājiem un līdzdalībniekiem.

Par katru kūlas dedzināšanā vainīgo personu tiks noformēts administratīvais protokols, kuru nosūtīs tiesai. Tiesa dedzinātājam var piespriest naudassodu līdz 500 latiem vai pat piemērot administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Arests var draudēt personām, kuras uzskata, ka viņu materiālais stāvoklis ir tik slikts, ka naudu no viņām nevarēs piedzīt, tāpēc ignorē ugunsdrošības prasības.

VUGD Liepājas brigādes komandieris Andrejs Beļakovs informēja, ka šogad (līdz 1.aprīļa pusdienlaikam) mūspusē reģistrēti jau 11 kūlas ugunsgrēki. Tajos, par laimi, nav cietuši cilvēki un materiālie zaudējumi nav radīti, nodegot ēkām un citām būvēm. Katru gadu Liepājā un Liepājas rajonā notiek ļaunprātīgi izraisīti kūlas ugunsgrēki. Gadījumu analīze liecina, ka visbiežāk šādi ugunsgrēki notiek tieši pilsētas teritorijā, piemēram, Karostā, Melnupītes rajonā, pie Pērkones kanāla un Dienvidu fortu apkaimē, Ģenerāļa Baloža un Grīzupes ielas apkaimē. Dedzināšanā visbiežāk ir iesaistīti vietējie iedzīvotāji, bērni un pusaudži, personas bez noteiktas dzīvesvietas vai mazdārziņu apsaimniekotāji. Bērni un pusaudži parasti meklē piedzīvojumus un zāli aizdedzina, lai novērotu, kā reaģēs un strādās operatīvie dienesti.

Uzziņai

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumu” prasības:
– 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
– 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degt spējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
– 21.punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

“Kurzemes Vārds”