Otrdien, 21.martā, pēc astoņiem vakarā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz kārtējo kūlas ugunsgrēku. Šoreiz izsaukums bija uz Klaipēdas ielu Liepājā, kur dega pērnā zāle 50 m2 platībā, portālam pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa.

Lai gan pavasaris tikai nupat sācies, VUGD Kurzemes reģionā šogad dzēsis jau 40 kūlas ugunsgrēku.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai.

Pagājušā gadā Kurzemē reģistrēti 382 kūlas ugunsgrēki, bet gadu iepriekš – 310. Tajā pašā laikā gan samazinājusies izdegusī teritorijas platība – kūlas dedzināšanas rezultātā 2016.gadā izdega 287 hektāri Kurzemes teritorijas, bet 2015.gadā – 382 hektāri.

Kopumā 2016.gadā visā valstī reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, kuros bojā gājis viens cilvēks un cietuši septiņi – no tiem viens cilvēks cietis kūlas ugunsgrēkā Pāvilostas novadā.

Pagājušā gadā Kurzemē visvairāk kūlas ugunsgrēki reģistrēti Liepājā – 81, otro vietu ieņem Kuldīgas novads ar 80 reģistrētiem kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Rucavas novadā jau otro gadu pēc kārtas nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.

Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks Kurzemē reģistrēts jau 7.februārī Liepājā.

Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas –  daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, tā nodara būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.

Jāņem vērā, ka par kūlas dedzināšanu fizisko personu var sodīt ar naudas sodu no 280 līdz pat 700 eiro,

bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 2900 eiro.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīva pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot pašvaldības teritoriju, gan kontrolējot pašvaldībā esošo īpašumu sakārtošanu. Ja visi zemes īpašnieki un nomnieki ievērotu zemes apsaimniekošanas prasības, tiktu novērsta  kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

Mīti un patiesība par kūlas dedzināšanu

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādējādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.