Aizvadītās nedēļas nogalē mūspusē sākās intensīva kūlas svilināšana, un iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka tā, laikam kļūstot siltākam, pieņemas spēkā. Dažādu jomu speciālisti aicina nededzināt pērno zāli, taču cīņa ar kūlas dedzinātājiem ir tikai cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Cēlonis svilināšanas problēmai ir nekoptās teritorijas, un tādu Liepājā ir gana, novēroja portāls. Turklāt liela daļa no šīm teritorijām ir pašvaldības īpašums.

Ugunsdzēsēju statistika rāda, ka visbiežāk kūlas ugunsgrēki izceļas Karostā. Tāpat ugunsdzēsēji atklāj, ka visbiežāk kūla deg pilsētas pašvaldībai piederošajā teritorijā.

Apsekojot pilsētu, portāls secināja, ka visvairāk teritoriju, kur pērn nav pļauta zāle un tā rezultātā ir izveidojusies kūla, ir Laumas rajonā un Karostā. Laumas rajonā ugunij noteikti būtu ko darīt teritorijās pie dzelzceļa sliedēm – Namdaru ielas malā, pie apļa Cukura un Pulvera ielas krustojumā, Ziemupes ielā aiz uzņēmuma “Aile”, tāpat Kviešu ielā un Ziemupes ielā 1/9. Lielākā daļa minēto zemesgabalu ir pašvaldības teritorijas, savukārt zemesgabals Ziemupes ielā 1/9 ir SEZ valdījumā.

Arī Karostā, sevišķi jūras tuvumā un kāpu zonā ir prāva sausā zāle – gan Atmodas bulvārī (tostarp 3/5), gan Krasta ielā, kā arī pie Ziemeļu fortiem. Pēdējā minētā vietā jau redzams, kādu postu nodarījuši kūlas ugunsgrēki, kad liesmas iekļuvušas priežu mežā.

Lielāki vai mazāki melni plankumi pilsētas sejā redzami jau daudzviet – kūlas degšana šajās vietās, piemēram, pie Dienvidu fortiem, vairākās vietās Karostā (Atmodas bulvārī un Ģenerāļa Baloža ielā) jau notikusi.

Pašvaldības policijā portālam apstiprināja, ka kūlas ugunsgrēku risks ir visās teritorijās, kurās ir izveidojusies kūla. “Pārsvarā tā ir Karosta, Velnciems un Zaļā birzs,” skaidroja Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš.

Tāpat kā kūlas dedzināšana, arī kūlas veidošanās veicināšana ir sodāms pasākums. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, zemes īpašnieks saucams pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām — no 500 līdz 2000 latiem.

Pēc K.Vārpiņa teiktā kopš šā gada 1.janvāra Pašvaldības policijā neviens protokols par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos vēl nav noformēts. Pagājušajā gadā par šo pārkāpumu noformēti 49 protokoli, informēja policijas pārstāvis.

Tā kā ievērojama daļa ar sauso zāli apaugušo teritoriju ir pilsētas pašvaldības īpašums (piemēram, zemes pie Dienvidu fortiem, Karostā, dzelzceļa sliežu malā Velnciemā) un Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārziņā (piemēram, zemesgabals Ziemupes ielā 1/9, Pulvera ielai piegulošie pērn nenopļautie zemesgabali), taujājām Pašvaldības policijas pārstāvim, vai arī pilsētas dome un SEZ  tiks sauktas pie atbildības, tāpat kā pie atbildības tiek saukti iedzīvotāji un mūsu pilsētas uzņēmumi. Atbilde bija lakoniska: “Ja tiek manīti pārkāpumi no zemes īpašnieku puses, tad arī tiek uzsāktas administratīvās lietvedības.”

Pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts piekrīt, ka pašvaldībai piederošajos zemesgabalos daudzviet ir izveidojusies kūla, tādējādi palielinot ugunsbīstamību. Viņš skaidro: “Maksimāli centīsimies šīs teritorijas nosargāt no uguns, jo nopļaut visur nav iespējams – liela daļa šo teritoriju apaugušas ar krūmājiem un pamežu, tādējādi pļaušanas darbi ar tehniku nav iespējami.”

E.Rāts norāda, ka ar katru gadu pļaujamās platības tiek palielinātas. Ar to nodarbojas gan Komunālā pārvalde, gan Nodarbinātības aģentūras darbinieki. “Cenšamies teritorijas, kur veidojas kūla, samazināt,” skaidro izpilddirektors. Pēc viņa teiktā nenopļautās teritorijas ar katru gadu sarūk, taču kad tādas būs pilnībā izskaustas, viņš atturas prognozēt.

Taujāts par to, vai nav negodīgi saukt pie atbildības un sodīt privātpersonas un uzņēmējus, ja turpat blakus ir nenopļautas pašvaldības teritorijas, E.Rāts skaidro, ka arī lielākais pašvaldības teritoriju apsaimniekotājs – “Liepājas namu apsaimniekotājs” – ir saukts pie atbildības. Tāpat viņš norāda, ka daļa īpašumu, kuros nav veikta zāles pļaušana iepriekšējā gadā un ir izveidojusies kūla, ir SEZ pārvaldes apsaimniekošanā.

Valsts policija atgādina, ka kūlas dedzināšana pretlikumīga un par to pienākas sods. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants nosaka, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts 200 līdz 500 latu liels naudas sods vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.