Nekāds sods māti vairs neuzcels
“Savā ilgajā advokātes praksē nevaru atcerēties līdzīgu gadījumu, kad cietušie būtu mierinājuši apsūdzēto,” aizkustināta sacīja advokāte Irēna Kibelko. Viņas klienti Žanete K. un Aleksandrs Z. bija zaudējuši māti.
Sirmgalve gāja bojā pēc tam, kad viņu notrieca satiksmes autobuss, kuru vadīja apsūdzētais – Danis A.
Traģiskais negadījums noticis 2008. gada 3. oktobrī. Aculiecinieki stāstījuši, ka sieviete gatavojusies šķērsot ielu pa gājēju pāreju. Jau it kā devusies pāri, tad pārdomājusi, tad atkal spērusi kāju uz pārejas, tad atkal pārdomājusi. Brīdī, kad viņa tomēr devusies pāri, sievieti notriecis Dana A. vadītais satiksmes autobuss.
Šonedēļ notikušajā tiesas sēdē abas puses pirmoreiz tikās. Apsūdzētā acīs bija asaras, un viņš abiem bojāgājušās bērniem atvainojās un izteica vissirsnīgāko līdzjūtību. Jau pirms tiesas sēdes sākuma abas puses savu advokātu klātbūtnē nokārtoja formalitātes, lai noslēgtu izlīgumu. Apsūdzēto pārstāvēja advokāts Ēriks Štālbergs, bet cietušos – Irēna Kibelko. Apsūdzētais cietušajiem samaksāja naudu par morālo kaitējumu 2120 latu, un abas puses parakstījās, ka nav savstarpēju pretenziju. Līdz ar to tiesas sēdes laikā lietu pēc būtības neizskatīja. Prokurors Andis Šķēle uzsvēra, ka šādā gadījumā, kad abas puses labprātīgi vienojas par izlīgumu, kriminālprocess paredz iespēju apsūdzēto atbrīvot no kriminālatbildības un krimināllietu izbeigt. Šādu lēmumu tiesnesis arī pieņēma.
Kad tiesas sēde beidzās, apsūdzētais turpat tiesas zālē vēlreiz pienāca pie abiem bojā gājušās sievietes bērniem, paspieda roku, un viņa acīs atkal bija asaras.
“Tas cilvēks pārdzīvos visu atlikušo mūžu,” pēc tiesas sēdes sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja I. Kibelko. Viņa piebilda: kaut nu šis gadījums liktu cilvēkiem pārdomāt, cik uzmanīgiem ir jābūt uz ielas gan braucējiem, gan kājāmgājējiem. Bet, izvērtējot spriedumu, advokāte sacīja, ka mirušās sievietes meita un dēls, lai cik arī smags ir viņu zaudējums, piekrituši izlīgumam, jo sapratuši, ka nekāds sods viņu māmiņu vairs neuzcels.
Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”