Ņirgājas par pūci
Pirmdienas rītā pie Liepājas Jūrniecības koledžas sniegā gulējusi beigta ausainā pūce. Vēlāk to kāds uzspraudis uz mieta turpat pie skolas. Notikums aculieciniekos radījis sašutumu, un nav skaidrs, kurš un kāpēc tā rīkojies.
“Tas ir nožēlojami, tā rīkoties nedrīkstētu – te komentāru nemaz nevar būt,” teica ornitologs, pūču pētnieks Andris Avotiņš. Ausainā pūce ir rets un aizsargājams putns. Ja šāds putns tiek atrasts miris, to vajadzētu nogādāt ornitologiem. “Ikviens tāds putns ir vērtīgs zinātniski pētniecisks objekts. Ja tādu atrod, vajag kaut vai paziņot vides inspektoriem reģionālajā vides pārvaldē,” sacīja A. Avotiņš.
Kādēļ pūces iet bojā? Tās netiek pie savas pārtikas – sīkajiem grauzējiem, pelēm. Vainīga biezā sniega sega, it sevišķi tad, kad veidojas sērsna – “būs ļoti liela pūču mirstība, ies bojā stirnas”. Šādās sniegainās ziemās pūces maina dzīvesvietu, pārceļas uz pilsētām, kur peles un žurkas vieglāk atrodamas. Ja grauzēji ēduši saindētu pārtiku, bet nav nobeigušies un tādas saindētas pelītes noķer pūces, tad pēc divu dienu maltītes arī pūci piemeklē bēdīgs gals, pastāstīja A. Avotiņš.
Vai cilvēki var palīdzēt pūcēm tādā ziemā kā šī un pabarot tās? Ornitologs saka: “Tas nav iespējams. Bojā iet vājākie dabas īpatņi, bet pūču populācija kļūs dzīvotspējīgāka.”
“Kurzemes Vārds”