Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien nolasījusi spriedumu kādam liepājniekam, kurš apsūdzēts par nelikumīgām darbībām ar valstij piederošām senlietām, “Kurzemes Vārds” uzzināja tiesā. Tā dēvētais “melnais arheologs” senlietas mēģinājis notirgot internetā.

Saskaņā ar apsūdzību vīrietis precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, mantkārīgu motīvu vadīts, neatļauti veicot izrakumus, ieguvis valstij piederošas 17. gadsimta un vēl vecākas senlietas – pakavu formas saktas, bronzas riņķsaktas ar dažādiem motīviem, gredzenus, Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā kaltus Rīgas un Livonijas šiliņus, kopumā aptuveni 2400 eiro vērtībā.

Mantracis klāstījis, ka senlietas atradis, veicot izrakumus pļavā Aizputes novadā un Skrundas pusē. Visticamāk gan, ka šādas senlietas vairumā atrodamas vien senkapos, taču to likumsargiem nav izdevies pierādīt.

Likums nosaka, ka par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā paziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Taču vīrietis to nav izdarījis, tā vietā senlietas mēģinājis pārdot internetā, līdz viņu pieķērusi Rīgas policija.

Saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij un tās glabā publiskie muzeji.

Vīrietis gan skaidrojis, ka likumu pārkāpis, jo neesot zinājis, ka šāds atradums jāatdod valstij.

Jāatzīmē, ka nelikumīgu valstij piederošu senlietu iegūšanu, glabāšanu un tirdzniecību kriminalizēja samērā nesen, proti, 2018. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā. Līdz tam likums paredzēja sodu par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu, bet kopš 2018. gada kriminālatbildība paredzēta arī par nelikumīgām darbībām ar valstij piederošām senlietām (soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu).

Kurzemes rajona tiesa lietu pret “melno arheologu” izskatīja rakstveida procesā, jo apsūdzētais vēl pirms tiesas bija noslēdzis vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu.

“Arheologam” piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta “Kriminālprocesa likumā” noteiktajā kārtībā.