Aprīlis ir Spodrības mēnesis. Pašvaldības policijas darbiniekiem galvassāpes sagādā īpašumi Liepājā, kuru saimnieki dzīvo citviet, arī ārzemēs. Pēdējā laikā veidojas tendence, ka aizvien biežāk šādi īpašumi netiek saposti, nereti ir bīstami cilvēkiem. Bet saukt saimniekus pie kārtības ir sarežģīti.

Statistika rāda, ka pērn pārkāpumi par ēku, būvju, žogu, kāpņu telpu un pagalmu, kanalizācijas, zālienu, ietvju un brauktuves neuzturēšanu kārtībā ierindojušies kopējo pārkāpumu saraksta otrajā vietā – ir reģistrēti 1179 jeb 22 procenti no visiem Pašvaldības policijas konstatētajiem pārkāpumiem.

“Kakā” citam uz galvas

Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšnieks Gints Krēsla norādīja uz tendenci, ka visbiežāk īpašumus novārtā pamet tie, kas dzīvo nevis Liepājā, bet citviet Latvijā, arī ārzemēs.

Kopā ar pašvaldības policistiem apsekojot pilsētu, pārliecinājāmies, ka tā diemžēl ir. Piemēram, īpašums Loču ielā 4, pilsētas vēsturiskās apbūves vidū, kur izveidojusies nelegāla izgāztuve, pieder kādam Vācijas pilsonim. G.Krēsla skaidro, ka policija vairākkārt uz zemes gabala īpašnieka norādīto adresi sūtījusi aicinājumus sakārtot teritoriju, taču bez panākumiem. Un likumsargiem vācieti atrast nav izdevies. Līdzīga situācija ir ar namu Loku ielā 6, kura saimniece mītot Rīgā. Uz aicinājumiem īpašumu sakārtot un brīdinājumiem viņa vienkārši nereaģējot.

Taču visbaisākais skats paveras Slapjajā ielā, iepretī laivu kooperatīvam “Dzintars”. Tur simtiem kvadrātmetru platībā izpletusies nelegālā izgāztuve – kaudžu kaudzēm sadzīves atkritumi, būvgruži, vecas mēbeles un laivas. Policijas 1.iecirkņa priekšnieks skaidro, ka teritorijas saimnieks, vīrietis no Rīgas, pirms gada gružus savācis, taču kārtība bijusi neilgi: “Esmu pārliecināts, ka vismaz 70 procenti atkritumu ir no laivu kooperatīva – to rāda izmestās laivas. Teritorijas saimnieks noteikti no Rīgas šurp tās neveda.” Taču diemžēl pierādīt to nav iespējams: “To var izdarīt tikai, pieķerot gružotāju pie rokas.” Viens gružotājs pagājušajā nedēļā pieķerts, turklāt bijis gana nekaunīgs, lai policistiem norādītu, ka viņš taču darot to pašu, ko citi.

Kopumā Pašvaldības policija par nesakārtotajiem īpašumiem mēnesī vidēji uzsāk ap 100 administratīvo lietvedību.

Atjēdzas pēc nelaimes

Bet nesakārtotie un piegružotie īpašumi patiesībā ir tikai pusbēda, salīdzinot ar īpašumiem, kas apdraud liepājniekus. Tādu gan nav simtiem, taču pietiekami daudz, lai, tāpat kā galvaspilsētā, būtu pamats satraukumam.

Viens no tiem atrodas Ganību ielā, iepretī veikalam “Supernetto”. Nepabeigtā jaunbūve, ko padomju laikā sāka celt kā poliklīniku, pašlaik piederot kādai sievietei no Alūksnes puses. Liepājas Būvvalde pērn uzsākusi administratīvo lietvedību, prasot, lai īpašniece bīstamo būvi sakārtotu. Saimniece solījusies to norobežot no apkārtējās teritorijas, apjožot ar žogu, taču viss palicis solījumu līmenī. “Jebkurš, arī bērni, tur var iekļūt. Neviens nav pasargāts no nelaimes,” sodās G.Krēsla, taču atzīst, ka policija šajā situācijā esot bezspēcīga.

Par laimi, šajā objektā pagaidām nelaimes gadījumi nav notikuši. Taču ir vēl vairāki objekti, kur jau gadījušās nelaimes, piemēram, nepabeigtā jaunbūve Liedaga ielā, līdz galam neuzceltās mājas Kārklu ielā utt. “Liedaga ielā gan uzslēja žogu, bet tagad tas nopostīts,” atzīst amatpersona. Un piebilst, ka nedroša esot arī ēka Jūras ielā 26.” Un tā arī, starp citu, piederot ārzemniekam – iepriekšējais īpašuma saimnieks, liepājnieks, to pārdevis dāņiem.

Var, ja grib

Kaut arī joprojām esot pat ļoti sāpīgi objekti pilsētā, tomēr situācija kopumā pēdējo gadu laikā esot krasi uzlabojusies, skaidro G.Krēsla. Vienu no piemēriem viņš min kādu Zviedrijā dzīvojošu latvieti, kurai piederot divi īpašumi Liepājā. Pēc pārrunām ar policiju sieviete regulāri organizējot teritorijas sakārtošanu.

Uzlabojums panākts tāpēc, ka 2007.gada jūnijā stājās likums, ka protokolu var rakstīt bez īpašnieka klātbūtnes. Pirms šā likuma pieņemšanas policistiem bija jāatrod īpašnieks un tikai tad varēja uzsākt lietvedību, kas bija darbietilpīgs process un īpašnieki izvairījās no atbildības. Tagad protokolu var noformēt bez īpašnieka klātbūtnes – pietiek ar viņam nosūtītu ierakstītu vēstuli, lai uzsāktu lietvedību.

Likums neapzinīgos namīpašniekus par būves neuzturēšanu kārtībā, ja tā apdraud cilvēku veselību un drošību, paredz sodīt ar naudassodu fiziskām personām no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām no 100 līdz 1000 latiem. Amatpersona atzīst, ka sodi par savu īpašumu neuzturēšanu kārtībā ir nežēlīgi: “Bet, ko darīt, ja citādi nesaprot?” Viņš ir pārliecināts, ka ikvienu problēmu var atrisināt, ja vien vēlas to darīt.

Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds”

Slapjajā ielā, iepretī laivu kooperatīvam “Dzintars”, izpletusies nelegāla izgāztuve – kaudžu kaudzēm sadzīves atkritumi, būvgruži, vecas mēbeles un laivas. Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšnieks Gints Krēsla ir pārliecināts: “Vismaz 70 procentu atkritumu ir no laivu kooperatīva – to rāda izmestās laivas.”