Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papildināts (14:36) – Kūlas ugunsgrēka dēļ nodeg mājas Bernātos

Papildināts (14:36) – Kūlas ugunsgrēka dēļ nodeg mājas Bernātos
Foto: Ģirts Gertsons
05.04.2019 08:57

liepajniekiem.lv

Ceturtdienas vakarā Bernātos liesmas izpostījušas divas dzīvojamās mājas un šķūnīti. Notikuma vietā strādāja vairāk nekā 20 ugunsdzēsēju glābēju, Grobiņas pašvaldības ugunsdzēsēju formējuma darbinieki un NBS zemessargi un gandrīz četru stundu laikā šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku likvidēja, nosargājot no liesmām deviņas ēkas un nepieļaujot  uguns izplatību piejūras meža un kāpu zonā, pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vendija Pikše. Par laimi, ugunsgrēkā neviens cilvēks nav cietis. 

Kāds no liepājniekiem, kurš nelaimes laikā braucis pa autoceļu A11, stāsta: ”Lai arī glābēji paglābuši apkārtējo apbūvi un nav atkārtojusies drausmīgā Papes ciema izdegšana, neizskatās labi – cilvēki palikuši bez mājām, uz vietas atsteigušies arī mediķi, apkārt viss melns. Degšana bijusi tik nopietna, ka dūmu vāli bija redzami gan Liepājā, gan vēl tālāk pāri ezeram Otaņķos.” 

VUGD pārstāve pastāstīja, ka ugunsdzēsēji glābēji izsaukumu uz Nīcas novadu saņēma 4.aprīlī pulksten 16.50: ”Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka kūlas degšanas rezultātā aizdedzies arī šķūnis 30 m2 platībā un liesmas apņēmušas divstāvu dzīvojamās mājas jumta konstrukcijas un bēniņus 100 m2 platībā. Ugunsgrēku likvidēt izdevās pulksten 20.27.” 

Notikuma vietā portāls novēroja, ka viena dzīvojamā māja, kurā saimnieks uz vietas nedzīvoja, nodegusi līdz pamatiem. Tai blakus nodedzis arī šķūnītis. Otra māja, kurā dzīvo ģimene ar bērniem, pamatīgi nopostīta – pilnībā nodedzis jumts. 

Glābējiem un viņu palīgiem vietām bija izdevies liesmas apturēt vien pāris soļu attālumā no dzīvojamajām ēkām un citām būvēm. 

 Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova skaidro: ”Ir aizdomas par to, ka no braucošas automašīnas ir izmests izsmēķis, kā rezultātā ir sācies kūlas ugunsgrēks, kas tālāk aizvirzījies līdz dzīvojamai mājai.” Lai noskaidrotu precīzus ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, Valsts policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess. 

Met akmeni īpašnieku un pašvaldības dārziņā

Ugunsgrēka vietai kaimiņos dzīvojošie met akmeni gan zemes īpašnieku, kuru teritorijā nav nopļauta pērnā zāle, gan arī pašvaldības, kas nav izpļāvusi grāvmalas un panākusi, ka neapzinīgie nesakopj teritorijas, dārziņā.

Annas kundze, kura dzīvo pretējā pusē ceļam vietā, kur ugunsgrēks sācies, stāsta, ka rosījusies pa virtuvi un ugunsnelaimi pamanījusi jau tad, ”kad liesmas bija jumtā”: ”Pārbīlis bija drausmīgs – kājas un rokas sāka trīcēt. Kaimiņi bija sasteigušies, bet es vairs negāju. Ko mēs tur vairs varējām darīt, ugunsdzēsēji vien bija kādas piecas mašīnas. Vakar bija spēcīgs dienvidrietumu vējš, pūta kā traks un nesa liesmas uz priekšu milzīgā ātrumā.”

”Viena māja nodega pilnībā. Otra, kurā dzīvo ģimene ar bērniem, pamatīgi uguns izpostīta. Viena meita mācās ārzemēs, otra iet vidusskolā. Mazāku bērnu viņiem nav,” turpina Annas kundze: ”Arī gāzes balons sprāga. No vecās mājas uguns ar trako vēju pārsviedās uz apdzīvotās, kas turpat blakus, jumtu. Domāju, ka skāde lielāka, ka nodega ne tikai jumts. Labi, ka ugunsdzēsēji no uguns nosargāja pārējās mājas. Bet izdega liela platība – uguns līdz kāpām aizgāja, mežā iemetās.”

Annas kundze teic, ka degšana sākusies pie paša ceļa: ”Noteikti, ka kāds izsvieda nenodzēstu cigareti. Gadiem nepļauta zāle! Līdz viduklim! Ja zāle pērn būtu nopļauta, nebūtu, kam degt. Bet nav jau, kas pļauj. Īpašnieki izmiruši, zeme atdota mazbērniem, bet tie uz vietas nedzīvo. Tāpat pašvaldība varēja ceļmalas appļaut.”

Bet atvaļinātais Zemessardzes pulkvedis Andris Jākobsons – ”Jaunveitu” saimnieks, kuram liesmas aplaizīja īpašuma robežas, viens no pirmajiem pamanīja ugunsgrēku: ”Biju izgājis pēc bērzu sulām, kad ieraudzīju liesmas. Aizskrēju. Sākusies degšana bija pašā ceļmalā. Jā, varbūt, ka nenodzēstu izsmēķi kāds izmeta, bet var būt arī ļaunprātība. Vietā, kur aizdegās, zāle nav gadiem pļauta! Paskatieties, te, kur es kopju! Uguns nenāca, te nebija, kam degt. Manu teritoriju var redzēt pēc zāles.”

”Nekad mūžā ko tādu nebiju redzējis! Tur, kur nekoptās priedes un lielā sausā zāle, koki uzliesmoja vienā momentā, kā lāpas,” viņš stāsta: ”Karstums bija neizturams! Labi, ka priede deg ātri, citādi no karstuma manai mājai arī bija beigas – ēka būtu uzkarsusi un aizdegusies pati no sevis. Vējš un nepļautā zāle bija katalizators.”

A.Jākobsons ir nikns: ”Man ir dusmas uz kaimiņiem, kuri neapkopj savus īpašumus! Akmens pienākas arī pašvaldībai. Pirmkārt, likums taču paredz sodīt par nesakoptām teritorijām! Ir taču Pašvaldības policija! Zinu, ka braukā. Un ir piemēroti arī sodi. Bet dzīve pierāda, ka ar to ir par maz. Otrkārt, pašvaldības grāvmala arī nav izpļauta.”

”Noņemu cepuri ugunsdzēsēju priekšā,” A.Jākobsons uzteic ugunsdzēsējus glābējus: ”Kā viņi strādāja! Kā organizēja un menedžēja dzēšanas darbus! Es lepojos, ka mums ir tādi ugunsdzēsēji! Nebiju domājis, ka ir tāds līmenis. Visu redzēju, jo manā sētā viņi ņēma ūdeni. Tikai pateicoties ugunsdzēsējiem, neaizdegās mana māja un pirts.”

Un pauž patīkamu pārsteigumu par zemessargu atbalstu dzēšanas darbos: ”Vienubrīd skatos: sētā iebrauc mani puikas no 44.bataljona. Tas ir brīnišķīgi, ka brīvprātīgos var tādā tempā samobilizēt! Lepojos, ka mums ir Zemessardze, kas var ne tikai aizsargāt no ārējā ienaidnieka, bet palīdzēt arī šādās katastrofās.”

Cieš nevainīgie

A.Jākobsons teic: ”Dieviņš tomēr ir stāvējis klāt. Pavisam nodeguši ir grausti, kuros neviens nedzīvoja. Lielās ziepēs ir tikai mani kaimiņi. Viņi no mājas izskrēja ar to vien, kas mugurā. Un kaķi paķēra.”

Pensionētais Zemessardzes pulkvedis jau traģēdijas vakarā zvanījis savam kaimiņam un piedāvājis viņa ģimenei ievākties vienā no viesu namiņiem savā īpašumā: ”Viesu māja ir pilnībā aprīkota – ir gan trauki un sadzīves tehnika, gan arī televizors. Kaimiņi esam un šī ir reize, kad jāpalīdz. Tāda nelaime! Viņiem taču šobrīd nav nekā! Pat ne zobu birstīte! Kaimiņš solīja atbraukt. Tiesa, vai viņiem psiholoģiski nebūs par grūtu ik dienu braukt garām izpostītajai ligzdai…”

”Man īpašums ir apdrošināts,” teic pensionētais pulkvedis: ”Ceru, ka kaimiņa māja arī…”

Uguns nopostītās mājas saimnieks Andris Vēliņš apstiprināja, ka īpašums ir apdrošināts: ”Gaidām, kad ”Sweedbank” apdrošinātāji apsekos.”

Tāpat A.Vēliņš apstiprināja, ka ģimene pavisam bez pajumtes nav palikusi: ”Kur palikt, mums ir. Patlaban esam apmetušies pie labiem draugiem. Bet ļoti daudzi cilvēki piedāvā palīdzību. Gan no Liepājas, gan Nīcas novada. Arī Nīcas novada pašvaldība piedāvā jebkādu palīdzību – gan dzīvesvietu, gan materiālu atbalstu, drēbes u.c. Bija atbraukuši gan pašvaldības sociālie, gan tehniskie darbinieki. Nedēļas nogalē izvērtēsim, kā tālāk būt.”

Viņš izsaka lielu pateicību par palīdzību: ”Gan ugunsdzēsējiem, kuri ļoti operatīvi noreaģēja, gan cilvēkiem. Apkaimes iedzīvotāji steidza palīgā. Gan dzēšanas darbos piedalījās, gan iedzīvi glābt palīdzēja.”

Tajā pašā laikā A.Vēliņš neslēpj, ka ir dusmīgs: ”Mūsu māja atrodas aptuveni 150 metrus no vecā ceļa, bet visapkārt ir neapkopti īpašumi. Degšana, sākusies pie ceļa, sasniedza neapdzīvoto māju mums blakus. Tajā bija arī gāzes balons. Tam eksplodējot, degoši priekšmeti un šīfera atlūzas sasniedza mūsu mājas koka konstrukcijas – izdedži lidoja 40 līdz 50 metru rādiusā.”

”Mēs esam bez vainas, bet ciešam,” viņš turpina: ”Pie vainas ir neapsaimniekoto teritoriju īpašnieki. Mēs varam savu teritoriju apkopt, tāpēc dusmojos uz tiem, kas nesakopj īpašumus. Un skumji, ka nav instrumenta, ar kura palīdzību šādus cilvēkus saukt pie atbildības. Būtu jāreaģē uz šādiem negadījumiem, jo kāds var iet arī bojā. Un tad būs par vēlu.”

Apelē pie veselā saprāta

VUGD pārstāve stāsta, ka vakar sausā un saulainā laika dēļ kūlas degšana notika ļoti lielos apmēros, ugunsdzēsēji saņem izsaukumu pēc izsaukuma. Kūlas ugunsgrēku platības un skaits ar katru dienu palielinās, kā arī arvien biežāk ugunsdzēsēji dzēš ēkas, kuras aizdegušās no kūlas ugunsgrēkiem. 

Ceturtdien mūspusē kūla degusi arī Aizputes pagastā 30m2 paltībā, Nīcas pagastā 0,5 hektāru platībā, Priekules novada Virgas pagastā 0,3 hektāru platībā, Zirgu salā Liepājā 0,3 hektāru platībā, Lidostas ielā Cimdeniekos 1,5 hektāru platībā, un vēl kādā vietā Nīcas pagastā 700 m2 platībā.

VUGD atgādina, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

Bet Valsts policija uzsver, ka kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Dedzinot kūlu, var nodarīt lielu postu meža platībām, dzīvām radībām, kā arī, izceļoties ugunsgrēkam, var nodegt gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas, un ugunsgrēkā var zaudēt arī dzīvību. Neapdomīgās rīcības dēļ nelaime var piemeklēt gan pašus dedzinātājus, gan arī citus cilvēkus.

”Atgādinām iedzīvotājiem, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un saskaņā ar normatīvajiem aktiem kūlas dedzinātāji ir saucami pie atbildības,” tā M.Šeršņova. Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro. Protokolu par kūlas dedzināšanu var noformēt gan Valsts policija, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 51. panta otrā daļa nosaka, ka par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām — no 700 līdz 2900 eiro.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 179.pants nosaka, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 eiro. Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 430 eiro, bet juridiskajām personām — no 1400 līdz 4300 eiro.

 


Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz