Otrdien, 12.janvārī, ugunsnelaime mūsu pilsētā izdzēsa divu
bērnu dzīvības, portālu informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
priekšniece Viktorija Gribuste.

Kā portāls noskaidroja VUGD Kurzemes reģiona brigādē, Pulksten
17.17 VUGD saņēma zvanu no satrauktiem kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem,
kuri bija pamanījuši, ka deviņstāvu mājā Mežu ielā no kāda dzīvokļa nāk
dūmi. Tā kā kaimiņiem bija šī dzīvokļa atslēga, divi vīrieši nekavējoties
iekļuva tajā un iznesa no piedūmotā dzīvokļa divus bērnus bez dzīvības pazīmēm
– 9 līdz 10 gadus vecu zēnu un apmēram sešus mēnešus vecu meiteni.

Ugunsdzēsēju glābēju un mediķu veiktie atdzīvināšanas
pasākumi bija nesekmīgi un bērnu dzīvības neizdevās glābt.

Deviņstāvu mājas septītā stāva dzīvoklī 3 kvadrātmetru platībā
bija dedzis dīvāns, dekoratīvā eglīte un televizora galds. Brīdī, kad
ugunsdzēsēji glābēji iekļuva dzīvoklī, tajā bija spēcīgs sadūmojums un atklātas
degšanas vairs nebija jo viss dzīvoklī esošais skābeklis jau bija izdedzis.

Bērni dzīvoklī ugunsgrēka izcelšanās brīdī bija atstāti bez
pieaugušo uzraudzības.

Precīzus notikušā apstākļus noskaidros Valsts policija.

VUGD atgādina, ka mazus bērnus nedrīkst atstāt bez
uzraudzības. Līdzās tam vecākiem ar bērniem ir jāpārrunā, kādai ir jābūt
pareizai rīcībai, ja izcēlies ugunsgrēks, uzsver V.Gribuste.

Kopumā Latvijā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 48
izsaukumus – 20 uz ugunsgrēkiem un 18 uz glābšanas darbiem, savukārt 10 no
izsaukumiem bija maldinājumi. Ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki, bet cieta
viens.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks
pašvaldības vārdā izsaka līdzjūtību traģiskajā ugunsgrēkā bojāgājušo bērnu
vecākiem un citiem ģimenes locekļiem. Tāpat pēc notikušā Liepājas pilsētas
domes Sociālajam dienestam lūgts iesaistīties un sniegt cietušajai ģimenei visu
nepieciešamo palīdzību, kāda ir pašvaldības iespējās, portālam pastāstīja Liepājas
pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs
Rjabcevs.

Kā portālam skaidroja VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka
palīdze  Jolanta Knīse, saistībā ar traģēdiju,
kad ugunsnelaimē dzīvību zaudēja divi bērni, policijā sākts kriminālprocess. Izmeklēšana
šobrīd  sākta pēc krimināllikuma  18.nodaļas –noziedzīgi nodarījumi pret
īpašumu.

”Sākotnējā informācija liecina, ka ap pussešiem vakarā VUGD
darbinieki notikuma vietā, Liepājā, Mežu ielā, daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī
konstatējuši divu  bērnu nāvi, kuri
saindējušies ar dūmiem. Bojā gājis 2006.gadā dzimis zēns un pusgadu veca
meitenīte. Ugunsnelaimes brīdi bērni dzīvoklī atradušies vieni,” turpina
J.Knīse.

Viņa uzsver, ka ugunsnelaimes izcelšanās iemesls un visi
notikušās nelaimes  apstākļi  tiek noskaidroti, nozīmētas ekspertīzes: ”Sākotnējā
versija par nelaimes cēloni ir bojājums elektroinstalācijā, kas izraisījis
degšanu ar spēcīgu piedūmojumu.”

Liepājas bāriņtiesas
priekšsēdētāja Taiga Ziemele portālam pastāstīja, ka Bāriņtiesas uzskaitē
traģēdijā cietusī ģimene nav bijusi, taču saistība ar Bāriņtiesu šai ģimenei
gan bijusi. Proti, ugunsnelaimē bojā gājušā 9 gadus vecā zēna mātei atņemtas
aprūpes tiesības un zēns dzīvojis pie vecmāmiņas, kura bijusi viņa aizbildne.
”Par vecmāmiņu varam teikt tikai labāko, aizbildne rūpējās par mazdēlu. Līdz
šim nekādi pārkāpumi no Bāriņtiesas puses nav konstatēti – bērns bija aprūpēts,”
tā T.Ziemele.

Par sešus mēnešus veco meitenīti Bāriņtiesai informācijas
nav, atzina institūcijas vadītāja: ”2015.gada nogalē, kad Bāriņtiesas
darbinieki apmeklēja šo ģimeni, meitenītes tajā vēl nebija.” Kaimiņi zina
teikt, ka meitenīte pie vecmāmiņas atvesta 2015.gada pēdējās dienās.

Iemeslu kādēļ bērni brīdī, kad izcēlās ugunsnelaime, dzīvoklī
bijuši vieni, arī Bāriņtiesai pagaidām nav izdevies noskaidrot. ”Šodien
Bāriņtiesas darbinieki dosies uz nelaimes vietu, lai sazinātos ar tuviniekiem
un noskaidrotu, kāda palīdzība viņiem nepieciešama,” tā T.Ziemele.

Portāla rīcībā esošā informācija vēsta, ka vecmāmiņa pēc
pārdzīvotās traģēdijas pati atrodas ārstniecības iestādē. Savukārt no kaimiņu
teiktā izriet, ka brīdī, kad izcēlās ugunsnelaime, vecmāmiņa kopā ar paziņu uz
veterināro klīniku nogādājušas kaķi.

T.Ziemele uzsver, ka šobrīd Bāriņtiesas un Sociālā dienesta
būtiskākais uzdevums ir apzināt, kāda palīdzība nepieciešama traģēdijā cietušo
tuviniekiem: ”Vecmāmiņai u.c. radiniekiem, kuri ir krīzes situācijā. Pilsētas
pašvaldības Sociālais dienests ir gatavs sniegt psihologa palīdzību.”

Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta direktore Iveta
Bartkeviča portālam pastāstīja, ka patlaban tiek apzināts, kāda palīdzība
nepieciešama: ”Sociālais dienesta organizē psihologa palīdzību vecmāmiņai, kura
pēc notikušā ir sabrukusi un ārstējas. Tāpat Sociālais dienests gatavs sniegt
materiālu atbalstu bēru organizēšanai utt.”

Diemžēl ar bojā gājušo bērnu māti, kura aizvadītā gada
nogalē vecmāmiņai (pašas mātei) atvedusi arī jaundzimušo meitiņu, Sociālajam
dienestam sazināties līdz šim nav izdevies: ”Ar māti sakaru nav.” Neoficiāla
informācija vēsta, ka māte neatrodas Latvijā.

Lai izvairītos no traģiskiem ugunsgrēkiem, kuros cieš un
bojā iet bērni, VUGD atgādina, ka mazus bērnus nedrīkst atstāt mājoklī vienus
pašus un aicina vecākus regulāri pārrunāt ar bērniem pareizu rīcību ārkārtas
gadījumos un to, kā saņemt operatīvo dienestu palīdzību.

”Pareizas rīcības izvēle palielina ikviena cilvēka iespēju
izglābties, tāpēc VUGD aicina pieaugušos kopā ar bērniem pārrunāt rīcību
situācijās, kad ir notikusi nelaime – ko darīt, ja ir izcēlies ugunsgrēks un
nav iespējams izkļūt no telpas, kā pievērst sev uzmanību un kā izsaukt
ugunsdzēsējus glābējus,” stāsta VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
priekšniece Viktorija Gribuste: ”Katra ģimene var izstrādāt savu glābšanās
plānu, kurā atrunāt: kā izkļūt no mājokļa, ja kādā no tā telpām ir izcēlies
ugunsgrēks; uz kuru telpu doties, ja ugunsgrēks ir izcēlies virtuvē, koridorā
vai kādā no istabām, un nav iespējams izkļūt no mājokļa; kā izsaukt palīdzību –
zvanīt uz 112, ja ir pieejams telefons, lūgt kaimiņiem palīdzību, skaļi kliegt
pa atvērtu logu vai atrodoties uz balkona, vai dauzīt pie ārdurvīm, lai sadzird
kaimiņi, ja durvis nav iespējams atvērt utt.; kādus pasākumus veikt, lai no
telpas, kurā izcēlies ugunsgrēks izkļūtu pēc iespējas mazāk dūmu, piemēram,
aizvērt durvis un aizsegt durvju spraugas.”

”Plāna un dažādu scenāriju izstrādi vecāki var pārvērst par
spēli, kurā tiek iesaistīti bērni. Tas ļaus viņiem vieglāk iegaumēt pareizu
rīcību dažādās situācijās, piemēram, ugunsgrēka gadījumā pārvelties pāri gultai
un rāpot uz durvju pusi,” viņa turpina.

Stresa situācijās nereti apjūk ne tikai bērni, bet arī
pieaugušie un nezina, kā pareizi rīkoties un, kur zvanīt, lai saņemtu
palīdzību. VUGD aicina mājās redzamā vietā, piemēram, pie ledusskapja,
piestiprināt zīmīti ar vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, lai
ikvienam ģimenes loceklim tālruņa numurs būtu ātri pamanāms. Kā arī savā starpā
pārrunāt, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un
kāda informācija jāsniedz piezvanot.

”Izceļoties nelaimei, nereti bērni bez iemesla sajūtas
vainīgi un nevis uzmeklē pieaugušos, bet noslēpjas, jo baidās no iespējamā
soda. Bērnam ir jāizskaidro, ka, izceļoties ugunsgrēkam vai notiekot cita veida
nelaimei, vissvarīgākais ir nekavējoties par notikušo pastāstīt kādam tuvumā
esošam pieaugušajam, lai kritiskā brīdī bērns domātu par to, kā izglābties,
nevis par to, kā izvairīties no gaidāmā iespējamā soda,” uzsver V.Gribuste: ”Ir
svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka, nekavējoties
ziņojot par katru nelaimi, ir iespējams izglābt gan cilvēku dzīvības, gan
īpašumus.”

Līdztekus VUGD atgādina, ka Bērnu tiesību aizsardzības
likuma 24.panta sestā daļa nosaka, ka vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns
nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai
personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Līdz ar to, VUGD aicina vecākus
ne tikai pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus un pareizu rīcību ugunsgrēka
gadījumā, bet arī parūpēties, lai mazi bērni netiktu atstāti bez pieskatīšanas.

”Lielākoties traģiskas nelaimes ir iespējams iepriekš
novērst, ja vien iedzīvotāji, tajā skaitā arī bērni, zina, kā pareizi rīkoties
un spēj objektīvi novērtēt radušos situāciju. Pārrunājot ar ģimenes locekļiem
un bērniem pareizu rīcību dažādu ugunsgrēku gadījumos, iespējams jau savlaicīgi
novērst nelaimi vai izvairīties no tās traģiskajām sekām,” tā VUGD pārstāve.

21Skatīt galeriju