Pirms vēl
atklātībā nāca Liepājas tiesas spriedums, kurā par neķītru darbību veikšanu ar
mazgadīgu meitenīti ar piespiedu darbu sodīti liepājnieki Oļegs un Jevgeņijs
Smirečanski, Liepājas tiesā skatīta vēl viena krimināllieta, kurā par tādām
pašām darbībām, kā arī par pornogrāfisku materiālu izgatavošanu, izplatīšanu un
apriti sodīts uzņēmuma “Jesper Rasmussen” valdes priekšsēdētājs. Šajā
reizē spriedums bijis notiesājošs un ir stājies spēkā.

“Kurzemes
Vārds” noskaidroja, ka sodītajam 46 gadus vecajam vīrietim, uzņēmējam no
Dānijas, ir tāds pats vārds un uzvārds, kā minēts firmas nosaukumā – Jespers
Rasmusens (tā kā vārds un uzvārds Jespers Rasmusens ir populārs Dānijā,
lūgums nejaukt šo notiesāto personu ar diviem viņa vārdabrāļiem, no kuriem
viens ir bijušais uzņēmuma “Trelleborg” valdes loceklis un otrs – viens
no uzņēmuma “Medzes Components” valdes locekļiem – aut.).
Notiesātais apsūdzēts pēc Krimināllikuma 162. panta 2. daļas un 166. panta 2.
un 4. daļas.

Apsūdzība saistīta
ar nodarījumiem, ko vīrietis veicis laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gadam,
iesaistot šajās darbībās mazgadīgu meitenīti, kam sākotnēji bija tikai trīs
gadiņi. Izmantojot mazās meitenītes mazgadību un to, ka viņa nespēj pretoties,
apsūdzētais sistemātiski mudinājis bērnu izģērbties vai pats to izģērbis
pilnīgi kailu, izģērbies arī pats un, apmierinot savu dzimumtieksmi,
demonstrējis savus dzimumorgānus, kā arī aizskāris bērnu dzimumorgānu apvidū. Ar to vīrietim vēl
nav pieticis. Izmantojot šī paša bērniņa bezpalīdzību, viņš mazo meitenīti
iesaistījis tādu pornogrāfisku materiālu izgatavošanā, kur attēlota bērnu
seksuālā izmantošana. 

Apsūdzētais
vīrietis pilnībā atzina savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos un līdz ar
to prokurors noslēdza ar apsūdzēto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.
Pamatojoties uz šo vienošanos, Liepājas tiesā lietu iztiesāja rakstveida
procesā, sodot Jesperu Rasmusenu ar 3 gadu un 6 mēnešu reālu cietumsodu ar
probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Šī vienošanās paredzēja arī mantas
konfiskāciju – 4200 uzņēmuma “Jesper Rasmussen” kapitāldaļu, kur
vienas daļas vērtība savulaik bijusi 1 lats. Spriedums paredz arī piedzīt no
apsūdzētā par labu valstij 1260 eiro, ko valsts kā kompensāciju izmaksājusi
cietušajai. 

Publiski pieejamos Uzņēmumu reģistra (UR) datos atrodams no seksuālas vardarbības Liepājā cietušās meitenītes vārds, pārliecinājās aģentūra LETA.

Minētais publiski pieejamais dokuments ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša lēmums par aresta uzlikšanu Dānijas uzņēmēja firmai. Šajā lēmumā redzams arī no seksuālās vardarbības cietuša bērna vārds, kas nav anonimizēts, turklāt lēmumā arī norādīts, ka pret bērnu ir pastrādāts dzimumnoziegums.

UR aģentūrai LETA pagaidām nav komentējis šo situāciju. Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” paudusi, ka no seksuālās vardarbības cietušu bērnu vārdu publiskošana ir pārkāpums.

Straujuma pauda, ka dzimumnoziegumos cietuša bērna vārds nav publiskojams. Viņa uz šo jautājumu vērsīšot arī Tieslietu ministrijas uzmanību.

Krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, tāpēc šādu
dokumentu publicēt ir aizliegts, aģentūrai LETA norādīja Valsts
policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava, komentējot situāciju, kad
publiski pieejamos Uzņēmumu reģistra (UR) datos atrodams no seksuālas
vardarbības cietušas meitenītes uzvārds.

Šajā gadījumā notikusi procesuālu dokumentu aprite, ievērojot
Kriminālprocesa likumu un Fizisko personu datu aizsardzības likumu,
starp valsts iestādēm – Valsts policiju, tiesu un UR, lai tiktu
izpildīts procesuāls lēmums, taču dokuments nevienā brīdī nedrīkst būt
pieejams publiski.

Par dokumenta publicēšanu publiski pieejamā datubāzē atbildīgs ir UR.

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka Datu valsts inspekcijai ir
jāvērtē un jāsoda amatpersonas, kuras pieļāva pārkāpumu, publiskojot
cietušā bērna vārdu.

Jansons norādīja, ka cietušā bērna vārda publiskošana nepārprotami ir bērna pamattiesību un likuma pārkāpums.

“Īpaši satraucoši, ka pārkāpumu pret vardarbībā cietušu bērnu ir
pieļāvušas valsts institūcijas, kas pēc likuma ir bērnu tiesību
aizsardzības subjekti, proti, tām katrai savas kompetences ietvaros ir
pienākums aizsargāt bērnu tiesības,” uzsvēra Jansons.

Viņš pauda, ka Datu valsts inspekcijai šis gadījums ir jāvērtē un
jāsoda amatpersonas, kuras pieļāvušas “šo ļoti rupjo un smago bērna
tiesību pārkāpumu”.

Kriminālprocesā iesaistītu bērnu detalizētu datu publiskošana nav
bērnu interesēs un šāda rīcība neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības
likumam, aģentūrai LETA situāciju ar seksuālā vardarbībā cietuša bērna
datu publiskošanu komentēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības
inspekcijas (VBTAI) Rīgas nodaļas galvenais inspektors Sindijs Logins.

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka visām veiktajām darbībām
ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Tāpat informācija, kura
bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē, nav izpaužama, skaidroja
VBTAI pārstāvis.

Inspektors arī stāstīja, ka šis nav pirmais gadījums, kad
kriminālprocesā iesaistīta bērna dati, pēc kuriem viņu var atpazīt,
parādās publiski, it īpaši mazajās pašvaldībās. Konkrētus piemērus gan
Logins nosaukt nevarēja.

Tāpēc VBTAI augustā jau ir nosūtījusi vēstuli Tieslietu ministrijai
(TM) ar priekšlikumiem grozīt Kriminālprocesa likumu, lai turpmāk
publiski šādi dati nekur neparādītos. Priekšlikumi arī paredz aizliegt
publiskot informāciju par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ja tajā
iesaistīts bērns.

Tāpat TM tiek lūgta precizēt Kriminālprocesa likumu gadījumos, kad
saņemtas ziņas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai
neaizskaramību, paredzot, ka bērna dati kriminālprocesa dokumentos tiek
aizstāti ar pseidonīmu.

SIA “Jesper Rasmussen” reģistrācijas lietas lēmumu par kapitāldaļu arestu, kurā minēts no seksuālas vardarbības Liepājā cietušās meitenītes vārds, Uzņēmumu reģistrs (UR) nav sniedzis publiskošanai.

Kā aģentūru LETA informēja UR pārstāve Evija Ivdra, šā gada
23.februārī UR saņēma lēmumu par aresta uzlikšanu “Jesper Rasmussen”
kapitāldaļām un likumā noteiktajā kartībā minētais lēmumā noteiktais
arests kapitāldaļām tika reģistrēts, kā arī reģistrāciju pamatojošie
dokumenti tika pievienoti “Jesper Rasmussen” reģistrācijas lietai.

“Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
jebkurai personai ir tiesības iepazīties gan ar UR vestajos reģistros
reģistrēto informāciju, gan subjektu reģistrācijas lietās esošajiem
dokumentiem. Tiesa, UR publisko tikai vispārpieejamu informāciju. Ja
kāds no reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem ietver ierobežotas
pieejamības informāciju, UR šo informāciju aizklāj un nepublisko. UR
“Jesper Rasmussen” reģistrācijas lietā esošo lēmumu par kapitāldaļu
arestu nav sniedzis publiskošanai,” uzsvēra Ivdra.

Viņa norādīja, ka UR ir noslēdzis reģistra informācijas izsniegšanas
līgumus ar četriem informācijas saņēmējiem jeb informācijas
atkalizmantotājiem. Kā liecina informācija UR mājaslapā, šie uzņēmumi ir
SIA “Lursoft IT”, SIA “Firmas.lv”, SIA “Crefo Rating” un AS
“Kredītinformācijas birojs”.

“Informācijas atkalizmantotājiem ir tiesības saņemt UR rīcībā esošo
tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrācijas procesā radīto
informāciju, tostarp arī subjektu reģistrācijas lietu dokumentus.
Saskaņā ar noslēgto līgumu informācijas atkalizmantotāji UR saņemto
informāciju izmantoto atbilstoši normatīvo aktu prasībām, protams,
ievērojot prasības par ierobežotas pieejamības informācijas izplatīšanas
aizliegumu,” sacīja UR pārstāve.

Ņemot vērā UR saņemto informāciju par “Jesper Rasmussen”
reģistrācijas lietas dokumentu izmantošanu, neievērojot personas datu
aizsardzības noteikumus, UR vērsīsies pie informācijas
atkalizmantotājiem, lai noskaidrotu, vai atkalizmantotāju rīcībā
pieejamā UR informācija izmantota atbilstoši normatīvo aktu un noslēgtā
līguma prasībām.

Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā var tikt lemts par UR informācijas izsniegšanas līguma pārtraukšanu.

Cietušo personas datu publicēšana ir rupjš likuma pārkāpums, norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Kā aģentūrai LETA norādīja Tieslietu ministrijā (TM), Rasnačs, iepazīstoties ar situāciju, kurā publiski pieejams kļuvis lēmums par aresta uzlikšanu mantai un tajā minētie, tostarp cietušās personas dati, norāda, ka tas ir rupjš likuma pārkāpums.

“Patlaban pārmetumi valsts pārvaldes iestādēm ir nepamatoti, jo pēc veiktās faktu pārbaudes manā rīcībā ir informācija, ka šo pārkāpumu darbā ar fiziskās personas datiem pieļāvis kāds no Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas saņēmējiem – datu atkalizmantotājiem -, kas ir atbildīgi par ar likumu aizsargātās informācijas nepublicēšanu,” norāda ministrs. Atkalizmantotāji ir SIA “Lursoft IT”, SIA “Firmas.lv”, SIA “Crefo Rating” un AS “Kredītinformācijas birojs”.

Ministrs uzskata, ka notikušais ir nopietns pamats kriminālprocesa sākšanai pēc Krimināllikuma 145.panta, proti, par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. septembra numurā.

#kvards-20150903-05#