Arī Rīgā notiks akcija, protestējot pret Liepājas tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru divi vīrieši par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu meiteni sodīti ar piespiedu darbu, aģentūru BNS informēja Saeimas frakcijas “Saskaņa” priekšsēdētāja vietniece Jūlija Stepaņenko.

Pēc viņas uzsvērtā, gaidot pilnu tiesas sprieduma tekstu un amatpersonu pārbaužu rezultātus, vecāki nevar ignorēt notiekošo, un 17.jūlijā plkst.11.30 divās Latvijas pilsētās – Liepājā un Rīgā sapulcēsies, lai atgādinātu sabiedrībai un amatpersonām, ka bērni ir vērtība. Liepājā pulcēšanās notiks Republikas ielā 14, bet Rīgā – pie “Laimas” pulksteņa.

“Sabiedrībai sakarā ar Liepājas pedofilu lietu ir daudz jautājumu un satrauktie vecāki ir lielā neizpratnē par tiesas piespriesto mīksto sodu noziedzniekiem,” pauž deputāte.

Visos gadījumos, kad noticis dzimumnoziegums vai cita veida fiziska
un psihiska vardarbība pret bērnu, vainīgajam jāpiespriež reāls
cietumsods, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda zvērināts advokāts Aldis
Alliks.

Advokāts gan norāda, ka, neesot lasījušam nedz apsūdzības rakstu, nedz Liepājas
tiesas spriedumu lietā par netiklo darbību veikšanu ar mazo meitenīti,
viņam nav iespējams precīzi komentēt notikušo, tāpēc viņš var izteikties
tikai vispārīgi. “Un, vispārīgi runājot, tas tiesas spriedums ir kaut
kas prātam neaptverams. Šāds spriedums rada aizdomas, ka pāridarītājus
kāds vai kāda īpaši saudzē. Pat noziedzīgajā pasaulē ir savi “tabu”,
savi morāles principi, un tiem, kuri darījuši pāri bērniem, cietumā
nereti nākas izbaudīt uz savas ādas arī ieslodzīto “piespriestos” sodus.
Agrāk pedofiliem, kas nonāca cietumā, pat tika “piespriests” un
izpildīts “nāvessods”. Tātad kāds vai kāda ir dikti apžēlojies par tiem
pervertiem divās paaudzēs – tēvu un dēlu,” tā komentē Alliks.

Alliks atgādina, ka soda noteikšanā pirmais savu vārdu saka
prokurors, un tiesai nav neiespējami, bet ir gana sarežģīti piespriest
bargāku sodu, nekā to prasa prokurors, kurš it kā pārstāv mūs visus,
visu mūsu sabiedrību. Tāpat advokāts stāsta, ka arvien mazāku autoritāti
Latvijas juristu aprindās bauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa – tās
spriedumi nereti liek secināt, ka noziedznieki un viņu tiesības ir
svarīgāki nekā viņu upuri un upuru tiesības. “Tā nu laikam arī pamazām
Latvijas likumdevēju un tiesu sistēmu pārņem šī sērga. Cilvēktiesības
tiek pārprastas, pārspīlētas. Piemēram, vēl nesen Krimināllikums
161.pantā kā kriminālsodāmu nodarījumu skaidri un gaiši noteica –
pederastiju un lesbiānismu pret nepilngadīgo. Tagad izskatās, ka drīz
vien pienāks laiks, kad krimināli tiks sodīts tas, kurš pedofilu ir
nosaucis par pedofilu,” pauda advokāts.

“Uzskatu, ka visos gadījumos, kad noticis dzimumnoziegums vai cita
veida fiziska un psihiska vardarbība pret bērnu, vainīgajam jāpiespriež
reāls cietumsods. Smagākajos gadījumos – mūža ieslodzījums.
Dzimumnoziegums pret bērnu – tas nav un nekad nedrīkst būt normāli.
Papildus sodam jābūt ķīmiskai kastrācijai. Ja tā nelīdz, tad –
fiziskai,” tik skarbu viedokli izteicis advokāts.

Alliks arī norāda, ka viņu ļoti iepriecina tas, ka plaša sabiedrība
nav mierā ar notikušo. Cilvēki aktīvi diskutējot, tiekot organizēts
pikets pie Liepājas tiesas, un tas liecinot, ka latvieši pamazām atbrīvojas no “kalpa kompleksa”.

Tomēr viņš pauda neizpratni par lasīto, ka abiem apsūdzētajiem vien
jāatmaksā valstij tās cietušajai izmaksātā kompensācija 1120 eiro, kā
arī ar tiesāšanos un advokāta pakalpojumiem saistītie izdevumi: “Kā tas
var būt, ka valsts izmaksātie 1120 eiro ir vienīgā kompensācija, kuru
šajā lietā saņems cietusī? Ir jau, protams, vēl iespēja cietušajai vai
viņas pārstāvjiem papildus kompensāciju pieprasīt civiltiesiskā
kārtībā.”

  Seksologs Arturs Šulcs portālam Apollo.lv stāsta, ka problēma jāizskauž
tās saknē, taču nāves sods, vai mūža ieslodzījums noziegumu skaitu
nemazinās.

“Tas, ko šobrīd pieprasa sabiedrība, ir lieli cietumsodi, pedofilu
nolinčošana, vai kas tamlīdzīgs, bet jāpadomā, ka paši šos noziedzniekus
cietumā uzturēsim par nodokļu maksātāju naudu. Tie ir aptuveni 30 eiro
dienā – tātad dārgs prieks,” secina Šulcs.

Viņš uzsver, ka sodu bardzībā Latvijā jau tā ir pārāk liela, jo
ieslodzīto skaits mūsu valstī ir viens no lielākajiem Baltijā. “Šis sodu
ilgums neveicina noziegumu novēršanu. Tieši šo aspektu daļa sabiedrības
neizprot, un ar ārkārtīgi ilgstošiem cietumsodiem, vai diskusijām par
nāves sodu ieviešanu, mēģina risināt problēmas. Nāves sods nemazinās
noziedzību valstī, tieši otrādi, tas būs jauns vardarbības veids, bet
mums vajadzētu tiekties uz humānāko ceļu, nevis atriebības kāres
apmierināšanu,” stāsta Šulcs.

Jautājot, kas tad būtu adekvāts sods seksuālo noziegumu veicējiem,
uzverot tieši Liepājas gadījumu, kas izraisījis milzu sašutumu
sabiedrībā, seksologs skaidro, ka tā būtu obligāta psihoterapija. “Ir
jāstrādā pie šī jautājuma. Jāmēģina noskaidrot, kāpēc varmākas vēlas
seksu, nevis ar līdzvērtīgu partneri, bet par seksuālu objektu izvēlas
absolūti mazgadīgu bērnu. Tieši psihoterapija ļautu novērst vismaz šo
noziedzību pašā saknē,” teic Šulcs.

Viņš piebilst, ka runājot par Liepājas gadījumu, tiesnešiem būtu
jānozīmē psihoterapijas kurss vainīgajiem: “Ja tas tā nav, rodas
jautājums – kāpēc? Mūsu valstī psihoterapija ir attīstīta. Arī Liepājā.”

Arturs Šulcs uzsver, ka pedofilijas sakarā jārunā ne tikai par
noziedznieku, bet arī to, kas atrodas otrā pusē, proti, upuri. “Divi
vīrieši piecus gadus izmantoja bērnu. Tad rodas jautājums – šai meitenei
nebija mātes, tēva, vecmāmiņas, vectētiņa? Viņa dzīvoja izolēta no
sabiedrības? Kas bija tie cilvēki, kuri ar meiteni komunicēja, ļaujot
bērnu izmantot piecus gadus? Kā seksologs varu teikt, ka par noslēpumu
vienmēr kāds zina, un tas nav tikai upuris, vai vardarbības veicējs.
Apkārt vienmēr ir kāds, kurš par to zina. Tad rodas jautājums par šī
cilvēka morāli, sociālo un arī juridisko atbildību,” secina Šulcs.

Jautājot par Latvijas izseno problēmu – runājam tikai tad, kad nelaime
ir notikusi, Šulcs apstiprina, ka tā ir izglītības satura
nepietiekamība, dzimumizglītības vājais pasniegšanas veids, vai tās
trūkums pilnībā:  “Vai ir tikumīgi nerunāt ar piecgadīgu bērnu par
seksualitāti? Bērnam taču ir jāstāsta, ka viņa ķermenis pieder tikai
viņam pašam, ka ir iespēja pateikt “nē” pieaugušajiem,” teic Šulcs.

Arī 15 gadīgās meitenes slepkavība neatstāj vienaldzīgu. Šulcs skaidro,
ka psiholoģiskā patoloģija, kas rodas varmāku galvās, vismaz daļā
gadījumu, ir labojama. “Slepkavības gadījumā slēptā ģenēze ir
neatrisinātas seksuālas problēmas. Puisis nespēj veidot ar meiteni
kontaktu dabiskā veidā, tāpēc pielieto vardarbību. Visticamāk arī
konkrētajā gadījumā iespējamās slepkavas dzīvē nav bijusi shēma, kā
cilvēcīgi un baudpilni pieskarties otra cilvēka ķermenim.”

Jau ziņots, ka Liepājas tiesa tēvam un dēlam par netiklu darbību
veikšanu pret mazgadīgu meiteni, piespriedusi 240 piespiedu darba
stundas un probācijas uzraudzību vienu gadu. Tiesas spriedums izraisījis
milzu rezonansi sabiedrībā, raisot diskusijas par sodu bardzības
nepietiekamību mūsu valstī.