Liepājas tiesa šodien attaisnoja par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī apsūdzēto Liepājas domes neatkarīgo deputātu Stēnu Lorensu jeb Luiju Fonteinu, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesā.

Prasītājs šajā lietā bija partijas “Sabiedrība citai politikai” (SCP) Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš.

Īsajā spriedumā tiesa Fonteinu atzinusi par nevainīgu, bet pilnais spriedums būs zināms pēc 17.septembra.

Kā vēsta “Kurzemes Vārds”, pēc divu stundu ilgušas tiesas sēdes tiesnesis Ilgvars Jaunģelže izsludināja desmit minūšu pārtraukumu cerībā, ka abas puses spēs vienoties par izlīgumu, taču tas nenotika, lai gan piedāvājumi bija. Turpinoties tiesas sēdei, E.Krūmiņa advokāte Ināra Freidenfelde piedāvāja apsūdzētajam laikrakstā “Kurzemes Vārds” un interneta vietnēs, kur bija publicēta S.Lorensa iepriekšējā atklātā vēstule, publicēt vēl vienu, kurā atsauktu pret E.Krūmiņu vērstos apmelojumus par reketu un šantāžu, izskaidrojot, ka ir radies pārpratums – tādā gadījumā kriminālprocess tiktu izbeigts, kā arī S.Lorensam jāsamaksā E.Krūmiņam puse no sākotnēji prasītā morālā kaitējuma, kas būtu 5 tūkstoši latu. S.Lorensa advokāts Pēteris Treijs šādu izlīgumu noraidīja, piedāvājot citu: procesu varētu izbeigt, ja E.Krūmiņš labprātīgi dotos uz policiju un atzītos, ka ir vēlējies no S.Lorensa izspiest naudu, kā arī prasīto morālo kompensāciju samaksātu viņam. Šāds piedāvājums savukārt E.Krūmiņam nebija pieņemams, tāpēc tiesas sēde turpinājās.  

Līdz pat tiesas sēdes beigām S.Lorenss neatkāpās no saviem apgalvojumiem, ka viss atklātajā vēstulē rakstītais bijis taisnība. “Kāda man būtu jēga uzrakstīt kaut ko tādu, ja tas nebūtu taisnība? Ko es ar to iegūtu?” viņš jautāja. Savukārt, E.Krūmiņš apgalvoja, ka lietas būtība nav par naudas prasīšanas faktu, bet gan par neslavas masu informācijas līdzekļos. E.Krūmiņa advokāte debatēs uzsvēra, ka ar šo notikumu ir aptraipīta viņas klienta labā slava gan kaimiņu, gan ģimenes, gan sabiedrības acīs. Savukārt S.Lorensa advokāts atgādināja, ka lietām par naudas izspiešanu noilgums ir 10 gadi, un viņa klients patur tiesības par šo faktu vērsties policijā.

Pēc stundas tiesnesis pasludināja spriedumu, atzīstot S.Lorensu par nevainīgu un līdz ar to bez izskatīšanas atstāja prasību par 10 tūkstošu latu lielu morālās kaitējuma atlīdzināšanu.

“Mēs esam apmierināti,” pēc sprieduma pasludināšanas sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja S.Lorensa dzīvesbiedre Ivonna Kalita, piebilstot, ka abi ar vīru būtu bijuši pārsteigti, ja spriedums būtu citādāks. Nekādu pārsteigumu spriedums nesagādāja arī E.Krūmiņam. “Es ar to biju rēķinājies, jo pie mums nav lielas prakses šādu lietu iztiesāšanā,” viņš sacīja, piebilstot, ka tad, kad iepazīsies ar pilnu spriedumu, viņš to noteikti pārsūdzēs.

Kā ziņots jau iepriekš, vislielāko pārsteigumu 2009.gada pašvaldību vēlēšanās Liepājā sagādājis mūziķis un naktskluba īpašnieks Lorenss, kuru no pēdējās vietas partijas SCP sarakstā vēlētāju nodotās balsis izvirzījušas par saraksta līderi. Tādējādi Lorenss vienīgais no šī saraksta ieguva deputāta mandātu. Tomēr jau drīz pēc vēlēšanām kļuva zināms, ka Lorenss Liepājas domē nepārstāvēs SCP.

Pēc tam domstarpības Lorensa un Krūmiņa starpā turpinājās.

Kā aģentūru LETA informēja Krūmiņš, pagājušā gada 12.oktobrī Lorenss bija izsūtījis paziņojumu presei, ko publicējuši vairāki drukātie un interneta mediji. Paziņojumā Lorenss paudis, ka SCP Liepājas nodaļas vadītājs Krūmiņš ar citiem partijas biedriem esot ieradies pie viņa ar prasību segt partijas priekšvēlēšanu laikā par reklāmu iztērēto naudu, kas esot 13 500 latu. Lorenss savā paziņojuma presei apgalvoja, ka Krūmiņš pieprasījis vai nu samaksāt reklāmas kampaņas izdevumus, vai pamest darbu domē, pretējā gadījumā “notiks kas slikts”. Lorenss norādījis, ka Krūmiņš viņu šantažējot.

Krūmiņš sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka Lorensa paziņojumā paustie apgalvojumi esot nepatiesi un neloģiski. Viņš arī noliedza, ka Lorenss būtu šantažēts un no viņa būtu prasīts nolikt deputāta mandātu. Tāpēc Krūmiņš iesūdzējis Lorensu tiesā par neslavas celšanu. Par to var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 18 minimālajām mēnešalgām.