Piektdiena, 23. februāris Haralds, Almants
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papildināts – “Lursoft IT” atzīst, ka publiskojis bērna datus, bet norāda uz policijas un UR atbildību

Papildināts – “Lursoft IT” atzīst, ka publiskojis bērna datus, bet norāda uz policijas un UR atbildību
Foto: delfi.lv
04.09.2015 16:17

BNS; LETA

No seksuālās vardarbības cietušā bērna
personas dati tikuši publiskoti “Lursoft IT”, “Firmas.lv” un
“Crediweb.lv” vietnēs, atbildot uz aģentūras BNS jautājumu, atzina
“Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa.
“Lursoft IT”, veicot pārbaudi konstatējis, ka cietušā bērna dati
3.septembrī publiski bijuši “Lursoft” vietnē, kā arī divu citu
UR informācijas atkalizmantotāju portālos – “Firmas.lv” un
“Crediweb.lv”. Bērna personas dati 3.septembrī bijuši pieejami
portālu autorizētiem lietotājiem laika posmā no plkst.13 līdz 15,
informēja Kiopa.

Kiopa norādīja, ka “Jesper Rasmussen” reģistrācijas lietā esošo
lēmumu par mantas arestu, kurā bija norādīti arī no seksuālas
vardarbības cietuša bērna dati, “Lursoft IT” kā  UR
informācijas atkalizmantotājs ir saņēmis, pamatojoties uz licences
līgumu.

“Lursoft IT” valdes locekle norāda uz Valsts policijas un UR
atbildību uz sensitīvās informācijas nekvalificēšanu kā ierobežotas
pieejamības informāciju.

“Nododot šo informāciju atkalizmantotājiem ne dokumenta autors
(Valsts policija), ne iestāde (UR) šo informāciju, atbilstoši
Informācijas atklātības likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajai
kārtībai, nebija klasificējusi kā ierobežotas pieejamības
informāciju,” pauda Kiopa.

“Balstoties uz 3.septembrī mikroblogošanas vietnē “Twitter”
publicēto ziņu, “Lursoft IT” veica analīzi un konstatēja, ka
lēmums, kurā ietverti fiziskas personas dati, un kuru esam saņēmuši
no UR, ir pieejams “Lursoft” datu bāžu
(lursoft.lv) autorizētiem lietotājiem. Attiecīgais lēmums no
“lursoft.lv”  portāla pēc šī fakta konstatēšanas tika izņemts
nekavējoties,” sacīja uzņēmuma valdes locekle.

Aģentūra BNS vēstīja, ka Datu valsts inspekcija par šo
gadījumu uzsākusi pārbaudi. UR līdz pirmdienai, 7.septembrim,
jāsniedz paskaidrojumi Datu valsts inspekcijai saistībā ar no
seksuālas vardarbības cietušā bērna personas datu noplūdi. “Datu
valsts inspekcija noteica aizliegumu UR turpināt personas datu
publiskošanu. UR ir jānodrošina šī aizlieguma ieviešana arī
attiecībā uz visiem, kam viņi ir nodevuši personas datus. UR ir
sniedzis informāciju par šī aizlieguma izpildi,” pavēstīja
Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Līva Rancāne.

Vienlaikus, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā
apvienība) rosinājis nepagarināt līgumu ar Datu valsts inspekcijas
vadītāju Signi Plūmiņu. Šis jautājums 8.septembrī tiks skatīts
valdībā.

TM pārstāve Laura Majevska aģentūrai BNS skaidroja, ka Rasnačs
nākamo inspekcijas izraudzīsies ar konkursa palīdzību. Konkursā
varēs piedalīties ar Plūmiņa. Rasnačs no jaunā inspekcijas vadītaja
vēlēsies saņemt priekšlikumus par inspekcijas turpmāko darbu.

Jau ziņots, ka laikraksts “Kurzemes vārds” ceturtdien vēstīja,
ka Liepājas tiesā skatīta krimināllieta, kurā par pornogrāfisku
materiālu izgatavošanu, izplatīšanu un apriti sodīts uzņēmuma
“Jesper Rasmussen” valdes priekšsēdētājs. Šajā reizē spriedums
bijis notiesājošs un ir stājies spēkā.

Sodītajam 46 gadus vecajam vīrietim, uzņēmējam no Dānijas, ir
tāds pats vārds un uzvārds, kā minēts firmas nosaukumā – Jespers
Rasmusens. Notiesātais apsūdzēts pēc Krimināllikuma 162.panta
2.daļas un 166.panta 2.un 4.daļas.

Plašu ažiotāžu ceturtdien izraisīja cietušā bērna personas datu
noplūde publiskajā telpā.

Opozīcijā esošā “Saskaņas” Saeimas frakcija rosinās tieslietu
ministra Rasnača demisiju saistībā ar no seksuālas vardarbības
cietušā bērna personas datu noplūdi, aģentūrai BNS sacīja
“Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš, uzsverot, ka TM ir atbildīga
par sodu piemērošanas politiku, normatīvo aktu izstrādi, kā arī
personu datu aizsardzību.

Rasnačs paziņojis, ka datu noplūde ir rupjš likuma
pārkāpums un pamats kriminālprocesa uzsākšanai. “Šobrīd pārmetumi
valsts pārvaldes iestādēm ir nepamatoti, jo pēc veiktās faktu
pārbaudes manā rīcībā ir informācija, ka šo pārkāpumu darbā ar
fiziskās personas datiem pieļāvis kāds no UR informācijas
saņēmējiem – datu atkalizmantotājiem –, kas ir atbildīgi par ar
likumu aizsargātās informācijas nepublicēšanu. Uzskatu, ka
notikušais ir nopietns pamats kriminālprocesa uzsākšanai pēc
Krimināllikuma 145. panta, proti, par nelikumīgām darbībām ar
fiziskās personas datiem,” pauda Rasnačs.

Arī UR pārstāve Evija Ivdra iepriekš teica, ka no seksuālās
vardarbības cietušās meitenītes personas datus publiskojis kāds no
četriem UR klientiem.

Četri informācijas saņēmēji jeb informācijas atkalizmantotāji ir
“Lursoft IT”, “Firmas.lv”, “Crefo Rating” un “Kredītinformācijas
Birojs”.

Ivdra skaidroja, ka līgumā ar informācijas saņēmējiem ir punkts
par obligātu personas datu aizklāšanu pie informācijas tālākas
publicēšanas likumā noteiktajos personas datu aizsardzības
gadījumos. Līdz ar to šis līguma punkts ir pārkāpts, un
UR neizslēdz iespēju līgumu lauzt, pavēstīja
UR pārstāve.

Tieslietu ministrijai (TM) un Uzņēmumu reģistram (UR) ir jāskaidro,
kā tika pieļauts, ka publiski pieejamos datos tika iekļauta informācija
par meitenīti, kas Liepājā cieta no
seksuālas vardarbības. Informācijas nodošanu nevar attaisnot ar
komerclīgumu nosacījumiem un par šādu rīcību atbildība ir paredzēta
Krimināllikumā, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja
vietniece Inese Lībiņa-Egnere (V).

Ja kāda informācija UR bija jānodod informācijas saņēmējiem, tad bija
jānodrošina, ka pirms šīs informācijas nodošanas personas dati tiek
aizklāti un nav pieejami, norādīja politiķe. No pieejamām ziņām
secināms, ka šis nav atsevišķs gadījums, bet gan ilgstoši pastāvējusi
situācija.

Juridiskās komisijas locekle Inga Bite (LRA) aģentūrai LETA sacīja,
ka Datu valsts inspekcijas (DVI) pārbaudē ir jākonstatē atbildīgās
amatpersonas un, ja ir pārkāpts likums, tām jāsaņem sods. Politiķe pati
ir citos gadījumos saskārusies ar situāciju, kad cilvēki nav informēti,
ka ir jāaizklāj personas dati, piemēram, sociālajā tīklā “facebook.com”
publicējot atrastu autovadītāja apliecību, neaizklājot visus personas
datus. Līdz ar to nepieciešams strādāt pie sabiedrības informēšanas par
datu aizsardzības nosacījumiem.

Gan Lībiņa-Egnere, gan Bite norādīja, ka likumos ir skaidri noteikts aizliegums publiskot personas datus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz