17.jūnijā neilgi pēc septiņiem no rīta Ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Jauno ostmalu Liepājā, kur Tirdzniecības kanālā uz ūdens virsmas bija redzams naftas produktu plankums, portālam pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Anete Strazdiņa.

Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka Tirdzniecības kanālā apmēram viena kilometra garumā un četru metru platumā uz ūdens redzams plāns naftas produktu plankums.

Ugunsdzēsēji glābēji izvietoja absorbējošās bonas, lai savāktu noplūdušos naftas produktus un nepieļautu to tālāku izplatīšanos Liepājas ezerā.

Sestdien absorbējošās bonas tika atstātas ūdenī, lai savāktu radušos piesārņojumu, bet svētdien, 18.jūnijā, apsekojot notikuma vietu, glābēji pieņēma lēmumu atstāt absorbējošās bonas vēl līdz šodienai, 19.jūnijam.

”Šodien atkal tiks apsekota šī vieta un tad lemts par tālākajām darbībām,” skaidro A.Strazdiņa.

Kā portālam pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Daiga Valdmane, Valsts policijā par notikušo ir uzsākta administratīvā lietvedība.

”Tika informēta Reģionālā vides pārvalde,” piebilst policijas pārstāve.

Kā portālam pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš, lietvedība policijā uzsākta par notikušo faktu.

Viņš skaidro, ka, kaut arī platība, kādā piesārņojums kanālā izplatījies, ir samērā liela, piesārņojums nav liels, jo piesārņojuma kārtiņa virs ūdens ir plāna un tā migrē. Ūdenī varētu būt nonācis aptuveni spainis piesārņojuma.

Piesārņojuma avots diemžēl nav zināms, atzīst R.Bērziņš: ”Pieļaujam, ka piesārņojums radies naktī uz sestdienu. Izstaigāju abus kanāla krastus, taču pārliecinājos, ka no krasta piesārņojums kanālā nav ietecējis. Arī izliets krastā nekas nav.”

”Cēloni varam tikai minēt,” viņš turpina. Iespējams, piesārņojums pēc kāda peldlīdzekļa pārvietošanās uzcelts no kanāla dibena, kā tas ne reizi iepriekš Liepājā jau noticis. Tāpat piesārņojums varētu būt radies no tā, ja ūdenī noslīdējusi kāda eļļaina tauva.

Taujāts, cik lielas ir cerības, ka piesārņojuma avotu izdosies noskaidrot, R.Bērziņš portālam atzina: ”Šajā gadījumā ir maza cerība atrast cēloni un vainīgo.”

Un piebilst: ”Tādu gadījumu, kad piesārņojuma iemeslu atrast neizdodas, diemžēl ir daudz. Taču ir arī gadījumi, kas izdodas noskaidrot ne tikai cēloni, bet arī vainīgo, ko pēc tam var saukt pie atbildības. Vieglāk iemeslu un vainīgo noskaidrot ir gadījumos, ja piesārņojums ūdenī nonāk no krasta. Grūtāk, ja no kāda kuģa, jo tas jau var būt devies prom.”