Ceturtdien, 20.martā, mūspusē atsākusies kūlas svilināšana.
Ap pulksten 16.30 glābēji saņēmuši izsaukumu uz Karostu, portāls uzzināja VUGD
Kurzemes reģiona brigādē. Blakus Pulkveža Brieža ielai 38 degusi kūla 20
kvadrātmetru platībā.

VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps
Eklons atzīst: ”Katru pavasari mums diemžēl atkal nākas atgādināt par kūlas
ugunsgrēku bīstamību. Šogad jau 1188 reizes esam devušiem dzēst kūlas
ugunsgrēkus. Saulainākajās dienās izbraucām pat vairāk nekā 200 reizes. Cīņā ar
kūlas dedzināšanas problēmu ir jāizdala divi bloki: sabiedrības izglītošana un
iedarbīga mehānisma meklēšana, lai cilvēkus mudinātu sakārtot tiem piederošās
teritorijas. Kūlas ugunsgrēku samazināšanā ļoti daudz ir atkarīgs no cilvēku
apziņas. Esam daudzkārt pārrunājuši, kā tikt līdz cilvēku saprātam, lai viņi
apjēgtu, ka tā nedrīkst darīt. Bet acīmredzot šis paradums jau tik dziļi
iesakņojies, ka sniega segas pazušanu gaida kā svētkus – nu tik sāksies
dedzināšana! Cilvēki, dedzinot kūlu, neapzinās ļoti daudzus riskus. Šajos
ugunsgrēkos iet bojā cilvēki, dzīvojamās un saimniecības ēkas, kūtis ar visiem
lopiem, meži… Kūlas dedzinātāji arī neapzinās, ka ar savu rīcību viņi būtiski
pasliktina drošības situāciju valstī un mūsu reaģēšanas spējas. Visi sagaida,
ka ugunsdzēsēji glābēji operatīvi ieradīsies notikuma vietā. Bet kāda
operativitāte ir iespējama, ja visi kādas pilsētas daļas un tuvākās apkārtnes ugunsdzēsēji
glābēji dzēš kūlas ugunsgrēku? Šogad vairākas reizes piedzīvojām situāciju, kad
vairākas ekipāžas vienlaicīgi dzēš kūlas ugunsgrēkus. Bet, ja šajā brīdī
pilsētā degtu māja un kādam būtu nepieciešama mūsu palīdzība? Mums vajadzēja
rast kompensējošus pasākumus, lai nodrošinātu drošību pilsētās. To var izdarīt,
bet valstij tas izmaksā papildu līdzekļus.”

Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku
skaitu, tiek runāts par bargākiem sodiem, zemes īpašnieku atbildības
pastiprināšanu, viņš uzsver: ”Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts
sods par kūlas dedzināšanu, bet tas nav instruments, ar kuru varētu samazināt
kūlas ugunsgrēku skaitu. Problēma ir arī tajā, ka kūlas dedzinātāju ir ļoti
grūti pieķert dedzināšanas brīdī. Risinājumu šai problēmai mēs redzam tieši
teritoriju sakopšanā. Vietā, kur rudenī ir nopļauta zāle, pavasarī nav kūlas
kam degt. Jau 2012.gadā vērsāmies pie Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas ar aicinājumu pašvaldībām savos saistošajos noteikumos
noteikt minimālās zemes apsaimniekošanas prasības. Šobrīd apzinām, vai
pašvaldības mūsu ieteikumus ir ņēmušas vērā un vasaras sākumā, apkopojot šī
gada izbraukumu skaitu katrā no novadiem un pašvaldībās ieviestos noteikumus
teritoriju sakopšanā, varēsim jau spriest, vai šis mehānisms ir iedarbīgs.”

Savukārt ap pusastoņiem vakarā ugunsdzēsēji steiguši uz
Aizputi – saņemtā informācija vēstījusi, ka ugunsnelaime izcēlusies Pavasara
ielā 7. Ieradušies izsaukuma vietā, glābēji konstatējuši, ka saņemtais bijis
viltus izsaukums – degšana nav konstatēta.