Pirmdien, 16.martā mūspusē glābēji izbraukuši uz 12 kūlas
ugunsgrēkiem. Lielākās platības izdegušas Nīcas pusē, kur uguns izpostījusi arī
bijušo bērnu atpūtas nometni ”Ērglēns”, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona
brigādē.

Kopumā Nīcas pusē šajā dienā izcēlušies trīs ļoti plaši
kūlas ugunsgrēki. Pulksten 14.49 glābēji saņēmuši izsaukumu uz Nīcas pagastu,
kur bijušajā bērnu atpūtas nometnē ”Ērglēns” degusi vienstāva koka ēka 10
kvadrātmetru platībā, kā arī kūla nometnes apkaimē 10 000 kvadrātmetru
platībā.

Portāla rīcībā esošā informācija vēsta, ka ugunsnelaime bijušajā
bērnu atpūtas nometnē ”Ērglēns” izcēlusies teritorijas uzkopšanas laikā.
Turklāt pavisam maz pietrūcis, lai aizdegtos blakus esošais mežs, kurā atrodas
vesela rinda privātmāju. Pateicoties vietējo iedzīvotāju aktivitātei un
operatīvai ugunsdzēsēju rīcībai, nopietni cietusi tikai viena vasaras mājiņa,
vairākas apdegušas un izdegusi daļa nometnes teritorijas.

Pulksten 16.24 glābēji otrreiz šajā dienā steiguši uz Nīcas
pagastu. Šoreiz kūla degusi 20 000 kvadrātmetru platībā. Bet pusseptiņos
vakarā Nīcas pagastā izcēlies trešais kūlas ugunsgrēks šajā dienā. Šajā reizē
pie Liepājas ezera degusi pērnā zāle un niedres 9000 kvadrātmetru platībā. Par
laimi, šajos divos ugunsgrēkos cilvēki un viņu īpašums nav cietis.

Kūla pirmdien svilināta arī Liepājā – glābēji izbraukuši uz
astoņiem ugunsgrēkiem. Vienos dienā Klaipēdas ielas galā izdeguši 100
kvadrātmetri. Stundu vēlāk tikpat liela platība izdegusi Kuldīgas ielā. Ap pusčetriem
pēcpusdienā glābēji steiguši uz 14.novembra bulvāri, bet ap sešiem pievakarē
200 kvadrātmetru plašu kūlas ugunsgrēku glābēji dzēsuši Aisteres ielas galā. Pusastoņos
vakarā pērnā zāle vienlaicīgi degusi Pulvera un Ventspils ielas krustojumā un
Ģenerāļa Baloža ielā. Savukārt pusdesmitos vakarā sausā zāle svilusi Aviācijas
ielā.

Kūla pirmdien svilusi arī citviet novados. Piemēram,
pusseptiņos pievakarē ugunsdzēsēji glābēji saņēmuši izsaukumu uz Durbes novadu.
Vecpils pagastā pie pieturas ”Ilmāja” degusi sausā zāle 200 kvadrātmetru
platībā.

Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas svilināšana ir ne tikai
aizliegta, par to pienākas arī sods. Turklāt pie atbildības saucami ne tikai
svilinātāji, bet arī zemes īpašnieki, kuri saviem laukiem ļāvuši aizaugt ar
kūlu. 

Sasniegts jauns kūlas dedzināšanas rekords: vakar dzēsti 187
kūlas ugunsgrēki, portālam pastāstīja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību
nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste: ”Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 16.marta pulksten
6.30 līdz 17.marta pulksten 6.30, VUGD Latvijā saņēma 197 izsaukumus uz kūlas
ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti
jau 924 kūlas ugunsgrēki.”

VUGD
statistika rāda, ka kūlas dedzināšanas rezultātā aizvadītajā diennaktī
nodegušas arī vairākas ēkas. Tāpat kūlas dedzināšana ir arī izraisījusi
vairākus mežu ugunsgrēkus.   

VUGD
atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, uzsver V.Gribuste: ”Tā apdraud
cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta.
Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var
strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka
zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.”

Saistībā
ar kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kontrolē, vai
tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 ”Ugunsdrošības
noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā
lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ugunsdrošības
noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut
ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Savukārt
20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem
atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un
nenovākto kultūraugu atliekām.

Atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par
kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro. Atbilstoši
LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu
un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu
fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700
līdz 2900 eiro. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu
Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem)
jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas
dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai
daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet
juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

19Skatīt galeriju