Latvijas Jūras administrācija ir pabeigusi izmeklēšanu par zvejas kuģa “Beverīna” un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju un par nelaimes cēloni atzinusi nelabvēlīgu apstākļu kopumu, biznesa informācijas portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne.

Uz kuģa bijuši seši apkalpes locekļi – 1967.gadā dzimušie Sergejs Naļimovs un kuģa kapteinis Sergejs Volkovs, 1956.gadā dzimušais kuģa mehāniķis Dainis Bagātais, 1963.gadā dzimušais Igors Gergeša, 1957.gadā dzimušais Igors Semjonovs un 1961.gadā dzimušais Valērijs Gavriško.

Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka par “Beverīnas” bojāejas cēloņiem ir uzskatāms nelabvēlīgu apstākļu kopums – kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos.

Tāpat kā viens no bojāejas iemesliem tiek minēts zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Par “Beverīnas” apkalpes locekļu bojāejas cēloņiem tiek atzīta kuģa kapteiņa nespēja izvērtēt situācijas bīstamību un pieņemt kardinālu lēmumu ekstremālā situācijā, kā arī glābšanas operācijā iesaistīto kuģu un helikoptera nespēja glābt nelaimē nonākušos jūrniekus.

Izmeklēšanā secināts, ka kuģa kapteinis laikus neesot devis briesmu signālu un nepieprasīja kuģa apkalpes evakuāciju. Tāpat netika dots rīkojums apkalpes locekļiem atstāt kuģi un pāriet uz glābšanas plostu, kad situācija bija kļuvusi kardināli kritiska. Turklāt, strādājot uz kuģa vētras laikā, apkalpes locekļiem nebija dots rīkojums uzvilkt glābšanas vestes.

Vainots tiek arī “Beverīnas” īpašnieks, kurš nesniedza detalizētu informāciju par kuģa tehniskajām problēmām un patieso kravu ne Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienestam, ne Jūras glābšanas koordinācijas centram. Tāpat īpašnieks nepieprasīja apkalpes evakuāciju.

Neatbilstoši situācijai rīkojies arī Jūras Spēku kuģis “Virsaitis”, kuru Jūras glābšanas koordinācijas centrs nozīmēja par negadījuma vietas koordinatoru, reāli nekontrolēja situāciju, neprognozēja notikumu attīstību un nepieprasīja no “Beverīnas” kapteiņa maksimāli detalizētu informāciju par kuģa stāvokli. Sākot meklēšanas un glābšanas operāciju, “Virsaiša” manevri un darbības bija neveiksmīgas. Bija aizkavēta arī helikoptera un kuģa “Tira” piesaiste meklēšanas un glābšanas operācijai.

Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā Kuģošanas drošības inspekcijai ieteikts izstrādāt priekšlikumus jūrniecības normatīvo aktu grozījumiem, zvejas kuģu īpašniekiem nodrošināt apkalpes locekļus ar darbam piemērotām glābšanas vestēm, kā arī nodrošināt kuģa dokumentāciju un atbilstošas tehnoloģijas, ja zvejas kuģis tiek izmantots specifisku, ar zvejniecību nesaistītu kravu pārvadājumiem.

Liepājas ostas vadībai ieteikts izvērtēt operatoru darbību saistībā ar šo negadījumu, kā arī nodrošināt maksimāli precīzu notikumu atainojumu Kuģu satiksmes dienesta sardzes žurnālā saistībā ar negadījumiem, kas notiek ostas akvatorijā.

Savukārt Jūras glābšanas koordinācijas centram iesaka, ņemot vērā valsts robežsardzes kuģu dislokāciju un to piemērotību meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai vētras laikā, noteikt robežsardzes peldlīdzekļus kā primāros resursus glābšanas operācijās, līdzvērtīgi Jūras spēku kuģiem, kā arī apsvērt iespēju NBS Gaisa spēku helikopteru dislokācijas vietas pārcelt tuvāk Latvijas rietumu piekrastes ostām.

LETA