Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže bija ierosinājis disciplinārlietu pret Briķi par darba pienākumu nepildīšanu un tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietu izskatīšanā. Noklausoties tiesneses paskaidrojumus un iepazīstoties ar lietas materiāliem, kolēģija nolēmusi par darba pienākumu nepildīšanu piemērot tiesnesei disciplinārsodu – izteikt rājienu.

Kā pastāstīja Zvejniece, lietas būtība ir par to, ka Briķe, uzzinot, ka ar Liepājas tiesas priekšsēdētāja rīkojumu tiks norīkota pildīt izmeklēšanas tiesneša pienākumus, bez likumīga pamata esot atteikusies no 106 viņas tiesvedībā nodotu civillietu izskatīšanas. Tiesnešu disciplinārkolēģija šādu rīcību atzinusi par darba pienākumu nepildīšanu.

Disciplinārlieta bijusi ierosināta arī daļā par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. Šajā daļā disciplinārkolēģija lietu nolēmusi izbeigt, norādīja Zvejniece.

Kā ziņots, Briķe iepriekš sacīja, ka lietu pret viņu ierosinājis Liepājas tiesas priekšsēdētājs, kuram septembra beigās saistībā ar nozīmēšanu par izmeklēšanas tiesnesi viņa nodevusi 39 viņas lietvedībā esošas civillietas, lūdzot tās pārdalīt citiem tiesas tiesnešiem un norādot, ka viņas kompetencē ir arī visu tiesā ierosināto administratīvo lietu izskatīšana, tādejādi darba apjoms ir iespaidīgs.

Pēc pašas Briķes stāstītā, lieta pret viņu esot ierosināta saistībā ar to, ka vienā no minētajām 39 civillietām neesot laikus ticis nozīmēts izskatīšanas termiņš, kā arī to, ka tiesnese atstatījusi sevi no divām civillietām.

Tiesnese pauda pārliecību, ka viņa no darba devēja puses tiek nepamatoti vajāta, diskriminēta pēc dzimuma, uz viņu tiek izdarīts bosings un mobings, kā arī pārkāpts nevienlīdzīgas attieksmes aizliegums.

Tā kā pērn rudenī tiesnese vērsusies ar sūdzību pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar lēmumiem viņu neizvēlēt konkursā par augstāka līmeņa tiesas tiesnesi, tad viņa ar argumentiem un pierādījumiem par iepriekšminētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem paredzējusi papildināt arī šo starptautiskajā tiesā iesniegto prasību.

Tiesnese pauda uzskatu, ka iepriekšējā lieta pret viņu par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, ko bija ierosinājis tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un, to izskatot, viņai augustā tika noteikts disciplinārsods – piezīme, izskatīta bez viņas piedalīšanās, lēmums bijis nepamatots, tas uzrakstīts juridiski nekorekti.

Arī AT savā mājaslapā internetā par šo lietu esot sniegusi sašaurinātu apstākļu izklāstu, to objektīvi neatspoguļojot, pauda Briķe, jo civillietā, saistībā ar kuru tikusi sākta minētā lieta, bijuši 83 prasītāji, kas arī bijis viens no vairākiem apstākļiem, kuru dēļ viņa lēmumu attiecībā uz prasības pieteikuma pieņemšanu neesot pieņēmusi likumā noteiktajā 3 dienu termiņā, bet gan 10 dienu laikā.

Tiesnese arī pieļāva, ka būtu nepieciešams publiskot konkrēto disciplinārkolēģijas lēmumu, kas parādītu, kā tieši AT “raksta savus lēmumus par tiesnešiem”, jo tas neesot bijis precīzs, turklāt tajā un arī protokolā neesot ticis atspoguļots tiesnešu balsojums. Tiesnese arī uzsvēra, ka viņai esot arī liegtas iespējas lēmumu par soda uzlikšanu apstrīdēt.

Briķe norādīja, abas minētās lietas, viņasprāt, esot saistītas. Tiesnesei esot arī pietiekams pamats domāt, ka tieši tiesas priekšsēdētājs esot saistīts arī ar iepriekšējo disciplinārlietu, kas abas esot “stellētas”.

Viņa sīkāk šo saistību neizklāstīja, vien norādīja uz sevi kā iespējamo konkurenti un neērtu tiesnesi, sakot, ka ir no tiem tiesnešiem, ar kuriem neesot lietas iespējams “sarunāt”.

Arī Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA) iepriekš informēja, ka Briķe vērsusies pēc palīdzības, norādot, ka tiesnese jau ilgu laiku – kopš 1998.gada – no darba devēja puses tiekot nepamatoti vajāta. Uz tiesnesi tiekot izdarīts bosings un mobings, viņa un citi Liepājas tiesas darbinieki tiek nostādīti nevienlīdzīgā, diskriminējošā situācijā.

LETA