Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji devās uz izsaukumu, kur Meldru ielā Liepājā dega vienstāvu angāra tipa ēkas jumts un ārsiena 50 kvadrātmetru platībā. Vēl 22.martā saņemti divi izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem, portālu informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa Ilze Dāme Birziņa.

Šogad vien jau pusotra simta

”Tiklīdz pirmā sniega sega ir nokususi un laiks kļūst nedaudz siltāks un sausāks, tā ugunsdzēsēji glābēji ik dienu steidzas uz kūlas ugunsgrēku dzēšanu. Šogad dzēsti jau 148 kūlas ugunsgrēki, ar degšanas platību vairāk nekā 200 hektāri,” portālam pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa Inta Palkavniece.

”Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas,” viņa klāsta: ”Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku ”sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.”

”Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.”

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka

vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un seniori, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir ”apkopuši” savu īpašumu.

Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.

Kā liecina glābēju apkopotā informācija, 2017.gadā valstī reģistrēti 2296 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas 16 ēkas un transportlīdzekļi, bet viens cilvēks cietis. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2017.gadā izdega 1648 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 49% mazāk nekā 2016.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 3232 hektāru platībā.

2017.gadā no republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils pilsētā – 172 un Rīgā, kur dzēsts 171 šāds ugunsgrēks. Savukārt platības ziņa lielākās teritorijas izdegušas Daugavpilī – 177 hektāri un Jēkabpilī – 91 hektārs. Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī platība, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2017.gadā bija Valmierā.

”Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušogad savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Mālpils, Raunas, Tērvetes un Vārkavas novadi. Savukārt Dobeles novadā reģistrēti visvairāk – 92 kūlas ugunsgrēki, Daugavpils novadā – 87 un Gulbenes novadā – 74,” tā Inta Palkavniece.

Jautāta par situāciju Liepājā un apkaimē, viņa skaidro, ka kopumā kūlas ugunsgrēku skaitam pēdējo deviņu desmit gadu griezumā ir tendence samazināties gan Liepājā, gan Kurzemē. Visvairāk dedzināts 2013.gadā. Taču, salīdzinājumā ar 2016.gadu, 2017.gadā dedzināts vairāk.

 Kūlas ugunsgrēku skaits: 

Dedzināšana nav teritorijas sakārtošana!

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos ”Ugunsdrošības noteikumi” noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

”Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi,” uzsver VUGD pārstāve: ”Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.”

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas ”Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Normatīvajos aktos ir paredzēts sods par kūlas dedzināšanu, atgādina Inta Palkavniece: ”Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.”

Amatpersona piebilst, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Prātīgāk saukt glābējus

”Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju,” skaidro Inta Palkavniece: ”VUGD jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, lai glābēji varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.”

Ja nu tomēr iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes.

Un jāatceras, ka, dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1 līdz 2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.