Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pērn pieaugusi noziedzība; palielinājumu veido mantiskie noziegumi

Pērn pieaugusi noziedzība; palielinājumu veido mantiskie noziegumi
Foto: liepajniekiem.lv
18.04.2014 07:03

liepajniekiem.lv

Salīdzinājumā ar 2012.gadu, 2013.gadā noziegumu skaits
Liepājā pieaudzis par 173 noziegumiem jeb 13,4 %, portālam pastāstīja Valsts
policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas
nodaļas priekšnieks Jānis Pelnēns: ”Noziedzības līmenis 2013.gadā Liepājā uz
10 000 iedzīvotājiem bijis 100,1 noziegums, kas, salīdzinājumā ar
2012.gadu, ir pieaudzis par 5,9 noziegumiem uz 10 000 iedzīvotājiem.”

Vislielākais pieaugums bijis mantisko noziegumu jomā: ”Pamatā
tās ir zādzības.” Taujāts par šīs tendences cēloņiem, vai tas varētu būt daļas
cilvēku dzīves līmeņa pasliktināšanās dēļ, viņš skaidro: ”Es vairāk to saistu
ar sociāli ekonomisko situāciju. Un policijas kompetencē nav to noregulēt.”

Viņš nedomā, ka iemesls varētu būt tas, ka šobrīd no soda
izciešanas vietām atbrīvojas 90.gados apcietinātie tā saucamie reketieri: ”Varētu
būt, ka tas sastāda kādu procentu, bet noteikti ar šo apstākli nav saistāma
noziedzības līmeņa paaugstināšanās kopumā. Vairāk šis apstāklis saistīts ar
soda samazinājumu, kad reāla brīvības atņemšana tiek aizstāta ar darba stundām.
Tas būtiski ietekmē. Ja agrāk par smagu noziegumu bija ja ne ar brīvības
atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, tad nosacīts sods, tad tagad tās ir
darba stundas. Policija iegulda savu darbu un cer, ka pēc aizturēšanas šīs
personas vismaz uz kādu laiku būs izolētas no sabiedrības, bet šajā gadījumā
tas nenotiek – personas atgriežas apritē. Vieni savas darba stundas nostrādā,
citi to nedara, bet viņi ir uz brīvām kājām.”

J.Pelnēns, atsaucoties uz policijas apkopotajiem datiem,
stāsta, ka vairums šo personu ir vīrieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Pērn par divām samazinājies slepkavību skaits – izdarīta
viena slepkavība. Augustes ielā bija gadījums, kad ar cirvja kātu tika
nogalināts vīrietis. Minētā slepkavība ir atklāta. Samazinājies arī sevišķi
smago noziegumu skaits: ”Uz kopējo noziegumu skaita sevišķi smagie noziegumi
sastāda 1,5%, smagie noziegumi – 33,7%, mazāk smagi noziegumi – 56,4%.
Kriminālpārkāpumi ir 8,4%.”

Miesas bojājumi pērn izdarīti vairāk, nekā aizpērn. Taču
J.Pelnēns uzsver, ka galvenokārt tie bijuši sadzīviska rakstura: ”Visbiežāk
alkohola koplietošanas laikā, nevis uz ielām vai sabiedriskās vietās.”

Par 10% pieaudzis mantisko noziegumu jeb zādzību skaits:
”Pamatā tās ir zādzības no tirdzniecības objektiem, tās sastāda 42,2% no visām
pērn reģistrētajām zādzībām. Tas arī sastāda 21,7% no visiem pagājušajā gadā
reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.”

Ievērojami pieaudzis izdarīto laupīšanu skaits. Pērn
izdarīts par 17 laupīšanām vairāk, nekā 2012.gadā, un par 12 vairāk, nekā
2011.gadā: ”Ir personu loks, kuras pamatā veic laupīšanas. Tās ir personas,
kuras ir policijas redzes lokā, kuras jau saņēmušas sodu par laupīšanu. Taču
laupa atkārtoti.” J.Pelnēns piekrīt, ka tās ir personas, kuras neprot strādāt –
pēc iznākšanas no ieslodzījuma vietas atkal kāpj uz noziedzības taciņas: ”Ir
gan tādi, kas laupa mantkārīgos nolūkos, gan tādi, kuriem sākotnējais nodoms
nav bijis laupīšana. Ir bijuši gadījumi, kad persona plānojusi vecāka gada
gājuma sievietei nozagt somiņu, lai iegūtu līdzekļus, taču, pagrūžot tanti, ir
nodarīta vardarbība, un noziedzīgais nodarījums tiek kvalificēts kā laupīšana.”

Taču policija uzsver, ka Liepājā situācija nav tik kritiska,
ka cilvēkiem gaišā dienas laikā, ejot pa ielu, uzbruktu laupītāji. ”Liela daļa
personu, kuras kļuvušas par laupītāju upuriem, bijušas alkohola reibumā,”
skaidro J.Pelnēns: ”Un visbiežāk tie arī ir noziedzīgie nodarījumi, kurus
neizdodas atklāt, jo cietušais neatceras, kur un kā laupīšana notikusi.”

Viņš, balstoties uz policijas apkopoto informāciju, skaidro,
ka lielākā daļa laupīšanas gadījumu tiek izdarīti vēlās vakara un nakts
stundās, tumsas aizsegā, kad iereibušie dodas mājās no klubiem un tamlīdzīgi:
”Bijuši arī tādi laupīšanas gadījumi, kad pavadonis, uzmetoties iereibušajam
par draugu, pavadīšanas laikā cietušo izģērbj.”

Kriminālpolicijas priekšnieks atzīst, ka šādos gadījumos,
kad cietušais nespēj atcerēties notikušā apstākļus, ir grūti noziegumus ir
atklāt: ”Ļoti daudz mums palīdz pilsētā uzstādītās videonovērošanas kameras.
Nereti ir gadījumi, kad, noskatoties videoierakstus, atpazīstam kādu no mūsu
jau redzes lokā esošajām personām, kas jau iepriekš sauktas pie atbildības vai
sodītas.”

Runājot par automašīnu zādzībām un zādzībām no
transportlīdzekļiem, J.Pelnēns atzīst, ka mūspusē automašīnu zādzības nav no
izplatītākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un lielos vilcienos parasti tiek
mēģināts aizdzīt vecas mašīnas, kam nav signalizācijas vai citu pretaizdzīšanas
ierīču, un to visbiežāk dara jaunieši, lai pavizinātos. ”Izņēmums bija
gadījums, kad bija personas no Lietuvas, kuras nodarbojās ar automašīnu
zādzībām. Taču šīs grupas tika aizturētas,” viņš uzsver.

Taujāts par zādzībām no automašīnām, J.Pelnēns skaidro, ka
lielākā daļa šā veida zādzību ir demontētie ”BMW” markas automašīnu spoguļi, kā
arī zādzības no transportlīdzekļiem tajos atstāto mantu dēļ: ”Dokumentu mapes,
motorzāģi, darba instrumenti, kas atstāti mašīnā redzamās vietās.”

Viņš neizslēdz, ka spoguļu zādzības varētu būt pasūtījuma
zādzības: ”Tas ir iepriekš izplānots organizēts pasākums. Mākslīgi tiek veidota
spoguļu tirdzniecības aprite. Nozogot rodas pieprasījums, kam seko
piedāvājums.”

Savukārt par mantu zādzībām no transportlīdzekļiem J.Pelnēns
atzīst, ka šajos nodarījumos daļēji vainīgi ir paši apzagto automašīnu
īpašnieki: ”Nevajadzētu atstāt transportlīdzekļa salonā redzamā vietā mantas,
lai neiekārdinātu zagļus. Bijuši pat gadījumi, kad automašīnai tiek izsists
logs tikai tādēļ, lai iegūtu transportlīdzeklī atstātu cigarešu paciņu. Arī
cimdu dēļ izsists auto logs, kaut logs bija vērtīgāks par cimdiem. Ir arī
gadījumi, kad auto tiek nozagts tādēļ, ka īpašnieks to atstājis neaizslēgtu, ar
atslēgām aizdedzē.”

Savukārt metāla zādzības pēdējā laikā samazinājušās. ”Viens
no iemesliem ir tas, ka metāllūžņiem kritusies cena,” skaidro J.Pelnēns:
”Otrkārt, viss, kas brīvi  bijis
pieejams, jau ir savākts. Arī laukos metāla zādzību skaits samazinājies.”
Taujāts par aku vāku zādzībām, viņš atzīst, ka daļēji situācija uzlabojusies
tādēļ, ka metāla uzpircēji baidās pazaudēt licences: ”Pārbaudes veic gan
Kriminālpolicija, gan arī Kārtības policija un Pašvaldības policija. Līdz ar to
nodot ir grūti.”

Viena no policijas prioritātēm pēc Kriminālpolicijas
priekšnieka teiktā ir narkotiku aprites ierobežošana: ”Strādājam ar atkārtotiem
lietotājiem un glabātājiem.” 2013.gadā reģistrēti 7 šādi pārkāpumi, kas ir par
2 vairāk, nekā gadu iepriekš, kad bija reģistrēti 5 šādi pārkāpumi. Savukārt
saistībā ar spaisu uzsāktas 187 administratīvās lietvedības, kas ir par 137
vairāk, nekā 2012.gadā, kad bija uzsāktas 50 lietvedības.

”Pērn nopietni pieķērāmies šim jautājumam. Strādājām gan ar
tirgotavām, gan pārbaudījām personas, kuras iegādājās tā saucamās legālās
narkotikas,” stāsta J.Pelnēns un piebilst: ”Un mums izdevās vieniem no
pirmajiem Latvijā šo problēmu atrisināt tādā līmenī, ka tika slēgtas visas
legālās tirdzniecības vietas.”

Viņš atzīst, ka policija tomēr, kaut arī bodītes slēgtas, no
iedzīvotājiem saņem signālus par iespējamo apreibinošo vielu tirdzniecību: ”Varu
teikt tikai vienu: darbs šajā jomā nav pārtraukts un tas turpināsies. Ja esam
izcīnījuši, ka tirdzniecības vietas tika slēgtas, tad atlaist grožus nevaram.
Kaut patruļpolicistu noliksim, kas durvīm blakus stāvēs.”

Un piebilst, ka šogad policijas Liepājas iecirknim prioritāte
numur viens būs tieši cīņa ar apreibinošajām vielām: ”Līdzko saņemsim ziņas par
to, ka kaut kur tiek izplatītas apreibinošās vielas, stingri reaģēsim,
iesaistot Pašvaldības policiju. Neļausim atkārtoti Liepājas pilsētā ienākt
legālām narkotiku tirgotavām!”

Pie policijas darba prioritātēm viņš min arī sevišķi smagu
un smagu noziegumu atklāšanu, kā arī darbu cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem.

Noziegumu veids                                            2013.   2012.   pieaug./samaz.

Noziedzīgie nodarījumi kopā                            1294    1121    +276

Slepkavības                                                        1          3          -2

Sevišķi smagi noziegumi                                  17        29        -12

Smagi miesas bojājumi                                     8          6          +2

Mantiskie noziegumi                                          666      599      +57

Laupīšanas                                                          37        20        +17

Aizdzītās automašīnas                                        22        23        -1

Zādzības no automašīnām                                 18        21        -3

Narkotisko vielu lietošana, glabāšana              7          5          +2

Lietvedības saistībā ar spais                             187      50        +137

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz