Aizvadītās nedēļas nogalē vairākas ugunsnelaimes mūsu pilsētā izcēlušās piedegušu vakariņu dēļ, portāls uzzināja VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Sestdien, 1.oktobrī, 6 minūtes pēc pulksten 17 ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Klaipēdas ielu. Deviņstāvu dzīvojamās mājas 4.stāva dzīvokļa virtuvē uz plīts bija piededzis ēdiens, radot ēkā stipru piedūmojumu.

Cilvēki ugunsnelaimē, par laimi, nav cietuši. Arī iedzīvotāji evakuācija no ēkas nebija nepieciešama.

Līdzīgu izsaukumu svētdien, 2.oktobrī, pulksten 17.16 glābēji saņēma uz Raiņa ielu. Trīsstāvu dzīvojamās mājas 1.stāva dzīvoklī arī bija piededzis ēdiens.

Arī šajā ugunsnelaimē cilvēki, par laimi, necieta, taču šoreiz no ēkas stiprā piedūmojuma dēļ tika evakuēti divi cilvēki.

Teju katru dienu ugunsdzēsēji saņem informāciju no iedzīvotājiem par to, ka no kāda dzīvokļa loga nāk dūmi vai mājas kāpņutelpā ir jūtama dūmu smaka utt. Ierodoties notikuma vietā tiek konstatēts, ka atkal uz ieslēgtas plīts ir aizmirsta panna vai katliņš, kura saturs jau ir aizdedzies, radot spēcīgu sadūmojumu, bet vēl traģiskāki ir tie gadījumi, kad blakus istabā tiek atrasti dzīvokļa iemītnieki, kuri nav pamanījuši ugunsgrēku un tiek nogādāti slimnīcā ar diagnozi – saindēšanās ar degšanas produktiem, portālam atzīst VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas inspektore Agnese Sprūde.

Statistikas dati parāda šīs problēmas nopietnību – šogad līdz 1.septembrim VUGD Latvijā kopumā devies uz 332 ugunsgrēka dzēšanu, kas saistīti ar bez uzraudzības atstātu ieslēgtu plīti.

Šajos ugunsgrēkos gāja bojā 5 cilvēki, cieta 13, bet 17 cilvēki tika izglābti. Ja kopumā šogad astoņos mēnešos ugunsgrēkos gāja bojā 54 cilvēku, bet cietis 208 – tas nozīmē, ka katrs desmitais cilvēks iet bojā, bet katrs 16 cieš tieši piedeguša ēdiena izraisītu ugunsgrēku dēļ.

Taujāta, kas visbiežāk aizmirst par ieslēgtu plīti, A.Sprūde stāsta: ”VUGD apkopoto izsaukumu analīze ļauj izvirzīt versiju par trīs tipiskākajiem ēdiena ”piededzinātājiem”. Pirmkārt, cilvēki, kas atrodas alkohola reibumā. Viņi uzliek gatavoties ēdienu, par to aizmirst vai arī aizmieg un nepamana tuvojošos nelaimi. Otrkārt, cilvēki gados, kuri mēdz uzlikt gatavoties ēdienu, aiziet nosnausties vai aizmirst par to. Treškārt, cilvēki, kas sāk darīt citus darbus un par ēdienu, kas gatavojas, aizmirst – uz īsu brīdi kaut kur izskrien vai darbojas blakus istabā.”

Ugunsdzēsēji glābēji, lai ēst gatavošana nebeigtos ar tikšanos ar ugunsdzēsējiem glābējiem vai lielu traģēdiju, aicina atcerēties vairākas noderīgas lietas: ”Neatstājiet pannu vai katliņu uz ieslēgtas plīts bez uzraudzības. Paņemiet grāmatu vai žurnālu līdzi uz virtuvi, nevis atlaidieties dīvānā pie ieslēgta televizora, kas ātri var iemidzināt. Atlieciet laikietilpīgākos un uzmanību prasošos darbus uz to brīdi, kad ēdiens būs pagatavots. Ja ziniet, ka maltītes gatavošanai nevarēsiet veltīt visu uzmanītu, tad izvēlieties tādu ēdienu, kas nav jāgatavo uz plīts.”