Aizvadītās nedēļas nogalē mūsu pilsētā atklāta intensīva kūlas svilināšanas sezona – reģistrēts ievērojams skaits gadījumu, kad degusi pērnā zālē, turklāt lielās platībās, portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas.

7.martā Klaipēdas ielā dega sausā zāle 300 kvadrātmetru platībā.

Visvairāk svilināts sestdien, 9.martā. Atmodas bulvārī vien izcēlušies divi kūlas ugunsgrēki. Pēc deviņiem no rīta glābēji saņēmuši izsaukumu uz Atmodas bulvāri 3/5, kur degusi pērnā zāle 600 kvadrātmetru platībā. Savukārt pirms deviņiem vakarā turpat netālu, Atmodas bulvāra galā, degusi kūla 1400 kvadrātmetru platībā. Bet ap pulksten 11.30 Ģenerāļa Baloža ielā degusi kūla 300 kvadrātmetru platībā.

Nākamajā dienā, 10.martā, sarkanais gailis bijis apsēdis Rubeņu ielu, arī tur vienā dienā divreiz sākusi degt pērnā zāle. Pirmajā reizē izdeguši 40 kvadrātmetri, bet otrajā – degusi kūla 300 kvadrātmetru platībā.

Ugunsdzēsēju apkopotā statistika rāda, ka pēdējo gadu laikā kūlas ugunsgrēku skaitam Liepājā un apkārtnē ir tendence samazināties. Proti, 2009.gadā reģistrēti 156 kūlas ugunsgrēki, 2010.gadā – 126, 2011.gadā – 103, bet 2012.gadā 122 kūlas degšanas gadījumi, atklāja R.Andrijauskas.

Šogad pērnās zāles svilšanas gadījumu skaits vēl nav pārsniedzis desmitu, viņš pastāstīja un norādīja, ka rekordi kūlas degšanā mūspusē uzstādīti 2010.un 2011.gadā, kad pirmie kūlas ugunsgrēki izcēlušies jau janvārī.

Ugunsdzēsēji pēc pieredzes zina stāstīt, ka visbiežāk kūlas ugunsgrēki izceļas Karostā, turklāt pilsētas pašvaldībai piederošajās teritorijās.

Pilsētas pašvaldība savukārt atgādina – kūlas dedzināšana ir stingri aizliegta. ”Dedzinot kūlu tiek apdraudēti cilvēku īpašumi, veselība un dzīvība. Dedzināšana nodara būtisku kaitējumu arī dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai. Tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi un citi sīkdzīvnieki un to mājvietas. Lai arī kūlas ugunsgrēku pilsētā ir mazāk un to skartās platības nelielas, šo ugunsgrēku bīstamība ir daudz augstāka, jo pilsētās ir daudz blīvāka apbūve un vairāk cilvēku,” uzsver domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele.

Domes Vides un veselības daļa skaidro, ka kūlas dedzināšana rada piedūmojumu, kas ir kaitīgs cilvēkiem. Dūmi ir gāzu un dažādu izmēru cieto daļiņu sajaukums, kas izdalās augu atlieku un dažādu atkritumu degšanas rezultātā. Augu biomasa sastāv no atšķirīga daudzuma celulozes, lignīna, cietes, tanīna, fenola un citiem savienojumiem, kas sadegot veido dažādus ķīmiskos savienojumus – oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, ogļūdeņražus, ūdens tvaikus, cietās daļiņas un citus organiskus un neorganiskus ķīmiskus savienojumus. Dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošā materiāla sastāva, liesmas temperatūras un vēja apstākļiem. Ja kūlā atrodas plastmasas atkritumi, tiem degot izplatās īpaši kaitīgi dūmi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēku veselību. Vislielāko negatīvo ietekmi dūmi atstāj uz personām ar hroniskām elpošanas un sirds/asinsvadu slimībām, kā arī uz citām jutīgajām iedzīvotāju grupām.

Pašvaldība aicina vecākus un skolotājus izglītot bērnus par kūlas dedzināšanas iespējamajām sekām, pievēršot pastiprinātu uzmanības jautājumiem par ugunsdrošību.

Savukārt policija atgādina, ka kūlas dedzināšana ir ne tikai bīstama dzīvībai un kaitīga apkārtējai videi, bet arī pretlikumīga. ”Par to pienākas administratīvais sods,” uzsvēra Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants nosaka, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts 200 līdz 500 latu liels naudas sods vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.